Iepazīst Gruzijas teātrus

No 3. oktobra līdz 7. otobrim Kurzemes Humanitārā institūta pētniece Vēsma Lēvalde Latvijas delegācijas sastāvā piedalījās Gruzijas nacionālajā teātru skatē, kuras laikā notika arī vairākas starptautiskas meistardarbnīcas/prezentācijas ar kopējo nosaukumu „Art Market” (‘Mākslas tirgus’). Četrās dienās teātra nozares eksperti no dažādām valstīm noskatījās astoņas izrādes, tostarp starptautiski pazīstamā teātra un kino režisora, skulptora un rakstnieka Rezo (Revaz) Gabriadzes (filmu „Mimino”, „Kin-dza-dza” u. c. autors) marionešu teātra izrādi „Mana pavasara rudens”, kas poētisku un vienlaikus ironisku metaforu veidā atspoguļo paša Rezo Gabriadzes atmiņas par pēckara gadiem Kutaisi. Programmā bija iekļautas ne tikai tradicionālas teātra izrādes, bet arī tā sauktie vietas jeb site-specific iestudējumi, kā arī sociāli un politiski ass poļu un gruzīnu kopprojekts par atšķirīgu vēstures interpretāciju un saprašanās tēmu. Nozīmīgs bija Vaines Makgregora (Wayne McGregor) studijas vadītājas Žasmīnas Vilsones (Jasmin Wilson), Dortmundes Teātra un digitalizācijas akadēmijas (Akademie für Theater und Digitalität, Vācija) dramaturga Mihaela Aikhofa (Michael Eickhoff) un akadēmijas mākslinieciskā direktora Markus Lobesa (Marcus Lobbes) priekšlasījums un diskusija par digitālo tehnoloģiju izmantošanu aktieru un dejotāju apmācībā un iestudējumu vizualitātes paspilgtināšanā. Diskusija izvērtās arī par digitalizācijas ietekmi uz naratīvu un digitalizēto izrāžu auditorijas uztveres izmaiņām, kas ir arī V. Lēvaldes pētniecisko interešu lokā.

Latvijas teātra pētnieces Ieva Rodiņa, Lauma Mellēna-Bartkeviča, Ērika Zirne, Vēsma Lēvalde, kā arī Jaunā Rīgas teātra dramaturģe Margarita Zieda Gruzijas teātru skatē piedalījās pēc Gruzijas Starptautiskā teātra institūta ielūguma. Ceļojuma izdevumus KHI pētniece sedza no personīgajiem līdzekļiem.

Terminoloģijas simtgades konference

2019. gada 3. oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika konference „Latviešu terminoloģija simts gados: pirmās terminoloģijas komisijas atceres konference”, kurā pulcējās terminoloģijas jomas speciālisti un interesenti. Vienu no referātiem nolasīja Kurzemes Humanitārā institūta pētniece Anita Helviga – „Latviešu valodas terminoloģijas komisijas 8. biļetena (1950) materiāls laikmeta un nozares kontekstā”. Tas bija pētījums, kas veikts VPP projektā „Latviešu valoda”. Pavisam tika nolasīti divdesmit divi referāti, referētāju vidū bija tādi terminoloģijas speciālisti kā Māris Baltiņš, Juris Baldunčiks, Andrejs Veisbergs, Regīna Kvašīte, Juris Gunārs Pommers, Aldis Lauzis u. c. No LiepU konferencē piedalījās arī docente Velga Laugale ar referātu „Latvijas izglītības sistēmas termins „ģimnāzija” simts gados: lietišķais aspekts”.

KHI pētniece starptautiskā konferencē „Kā pārvarēt plaisu?” (Mind the Gap)

2019. gada 24. un 25. septembrī Lietuvas Mūzikas un teātra mākslas akadēmijā (Viļņā) notika Baltijas Drāmas forums un starptautiskā teātra zinātnes konference „Kā pārvarēt plaisu?” (Mind the Gap). Konferencē piedalījās Kurzemes Humanitārā institūta pētniece, Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes docente Vēsma Lēvalde ar referātu „Digimodernisms teātrī: perspektīva un naratīvs” (Digimodernism in Theatre: Perspecitive and Narrative). Teātra zinātnieces V. Lēvaldes referāts, kurā teorētiskais pētījums bija papildināts ar vairāku Latvijas, Lietuvas un Igaunijas izrāžu piemēriem, izraisīja lielu interesi. Autore saņēma uzaicinājumu sagatavot publikāciju krājumam, kurā iecerēts apkopot Igaunijas, Latvijas un Lietuvas teātra zinātnieku pētījumus. Konferencē uzstājās 14 referenti, pulcējot nozares interesentus – teātra zinātniekus, doktorantus un maģistrantus, kā arī starptautiski praktizējošus režisorus un dramaturgus. Referātu tēmas iezīmēja jaunus meklējumus teātra teorijā, gan mēģinot definēt laikmetīgos procesus skatuves mākslā, gan diskutējot par nozares terminoloģijas problēmām tulkošanas aspektā. Līdzās teorētiskiem pētījumiem praktiskajā pieredzē dalījās Latvijā dzimusī ASV režisore Jana Ross, kas iestudējusi izrādes daudzās valstīs un ieguvusi nozīmīgas balvas. Konferenci rīkoja Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmija sadarbībā ar teātra festivāla „Sirenos” organizatoriem. Konferences dalībniekiem tika dota iespēja apmeklēt arī vairākas festivāla izrādes. V. Lēvaldes līdzdalību konferencē finansiāli nodrošināja Latvijas Teātra darbinieku savienība un Kurzemes Humanitārais institūts.

LiepU pētnieces piedalās konferencē Poznaņas Universitātē (Polija) un saņem piedāvājumu publicēt savus rakstus

Liepājas Universitātes četras pētnieces saņēmušas uzaicinājumu sagatavot un iesniegt savus pētījumus zinātnisko rakstu krājumā „Perspectives of Baltic Philology”. Šādu iespēju devusi piedalīšanās starptautiskajā zinātniskajā konferencē „Baltu filoloģijas perspektīvas, V” (Perspectives of Baltic Philology, V), kas Adama Mickeviča Poznaņas Universitātē (Uniwersytet im. Adama Mickiewicza w Poznaniu) notika 2019. gada 16. un 17. septembrī.

Kurzemes Humanitāro institūtu pārstāvēja pētniece Anda Kuduma ar pētījumu „Vēsturiskās un sabiedriskās pieredzes slazdi latviešu sieviešu īsprozā: Janas Egles un Daces Vīgantes piemērs” un zinātniskā asistente Ieva Kaija Ozola ar pētījumu „Metal music in Baltics – where to draw a line?” (Metālmūzika Baltijā – kur vilkt robežu?). No Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes konferencē piedalījās asociētā profesore Zanda Gūtmane ar pētījumu „Nacionālās literatūras vēsture kā slazds: krievu literatūras nozīme latviešu literatūras virzībā pēc Atkušņa” un lektore Linda Zulmane ar pētījumu „Labirints Andrieva Niedras prozā”.

Slazds, labirints, robeža, strupceļš, sprosts kultūrā un valodā – šie atslēgvārdi iezīmēja šī gada konferences konceptuālās aprises. Bez Polijas un Lietuvas pētniekiem ļoti plaši bija pārstāvēta arī Latvijas filologu saime: Ieva Kalniņa, Līga Ulberte, Janīna Kursīte, Inguna Daukste-Silasproģe, Edīte Tišheizere, Anita Rožkalne u. c.

Poznaņas Universitāte ir viens no mūsu universitātes sadarbības partneriem.

VPP projekta „Latviešu valoda” pētījumi konferencē Spānijā

2019. gada 1.–3. jūlijā Palma de Maljorkā (Spānijā) norisinājās izglītības aktualitātēm veltīta starptautiska zinātniska konference „EDULEARN19, 11th International Conference on Education and New Learning Technologies”, kurā piedalījās arī VPP projekta „Latviešu valoda” dalībnieces Dace Markus, Ingēra Tomme-Jukēvica un Tija Zīriņa. Konferencē tika prezentēts D. Markus, T. Zīriņas un Kārļa Markus pētījums „Education in the State Language: Problems and Necessary Solutions in Pre-school Education Institutions (Izglītība valsts valodā: problēmas un nepieciešamie risinājumi pirmsskolas izglītības institūcijās). Sagatavotais raksts publicēts konferences rakstu krājumā, kas iekļauts Web of Science datu bāzē.I. Tomme-Jukēvica konferencē piedalījās ar diviem referātiem: „Assessing linguistic performance of children acquiring second language (Latvian) in preschool education” (Pirmsskolas izglītības iestāžu bērnu otrās (latviešu) valodas lingvistiskā snieguma vērtēšana) un „The types of errors in the speech production of preschoolers acquiring Latvian as the second language in an instructional setting” (Pirmsskolas vecuma bērnu runas kļūdu tipi, apgūstot latviešu valodu kā otro valodu formālā mācību vidē). Otrā referāta atziņas lasāmas publikācijā zinātniskās konferences rakstu krājumā Web of Science datu bāzē. KHI pētniece I. Tomme-Jukēvica konferencē vadīja sekciju „Language Learning Experiences” (Valodu mācīšanās pieredze). Sekcijā tika diskutēts par kreativitātes veicināšanu, informācijas tehnoloģiju izmantojumu un valodas prasmju vērtēšanu/kritērijiem svešvalodas/otrās valodas mācībās.

Valsts pētījumu programmā „Latviešu valoda” Liepājas Universitātes pētnieku grupa kopā ar sadarbības partneriem no Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas un LU Matemātikas un informātikas institūta turpina darbu. D. Markus vadībā darba grupa jau veikusi pirmsskolas vecuma bērnu runas ierakstus Kurzemē un Rīgā. Par pētījumiem kopumā nolasīti 18 referātu, informācija sniegta arī profesionāļu semināros, pirmsskolas izglītības iestāžu bērnu vecāku sanāksmēs un presē.

Etnomedicīnas kongress Minhenē

No 10. līdz 12. maijam Minhenē notika Pasaules Etnomedicīnas un holistiskās medicīnas kongress. Jau piekto gadu Latviju šajā kongresā pārstāv KHI folkloras pētniece Dr. philol. Ieva Ančevska, saņemot uzaicinājumu no kongresa organizētājiem. Kongresā viņa piedalījās ar referātu par latviešu dziedināšanas tradīciju mūsdienās un diviem ziņojumiem darba grupās – par tradīcijas pārmantošanu un turpināšanu, kā arī par vārdformulu izmantošanu tautas ārstniecībā.

Šajā kongresā ik gadus tiekas pētnieki – etnologi, antropologi un medicīnas zinātņu pārstāvji, kā arī tradīciju pārzinātāji un turpinātāji no dažādām pasaules zemēm un tautām. Šī gada kongresā tika pārstāvētas gan dažādas Eiropas tradīcijas – no Austrijas, Šveices un Vācijas, gan arī Navaho cilts indiāņu (ASV) tradīcija, baškīru tradīcija, maori tradīcija no Jaunzēlandes, senās tradīcijas no Peru, Bolīvijas un Brazīlijas, kā arī daudzas citas. Kongresa dienās tiek meklētas kopīgās un atšķirīgās iezīmes dažādu tautu ārstniecībā, tiek apspriesti mūsdienu situācijai aktuāli dziedināšanas līdzekļi un veselības koncepcijas. Kongresa darba gaitā pētniekiem iespējams gūt idejas tālākiem tradīciju pētījumiem un sastapt sadarbības partnerus kopīgu projektu veidošanai.

Valodu apguves pētnieces Valensijā

2019. gada 11.–13. martā Valensijā (Spānijā) starptautiskā zinātniskā konferencē „INTED 2019, 13th International Technology, Education and Development Conference” tikās valodniecības un izglītības jomas pētniecības pārstāvji no dažādām pasaules valstīm, arī KHI vadošā pētniece Dace Markus un pētniece Ingēra Tomme-Jukēvica. D. Markus uzstājās ar referātu „Assessment tools of Latvian language aquisition: problems and application versions” (Latviešu valodas apguves vērtēšanas līdzekļi: problēmas un varianti). I. Tomme-Jukēvica piedalījās ar diviem referātiem: „The lexical competence of preschoolers acquiring Latvian as the second language in an instructional setting” (Pirmsskolas vecuma bērnu leksiskā kompetence, apgūstot latviešu valodu kā otro valodu formālā mācību vidē) un „Second language grammar of pre-school children acquiring Latvian as the second language in an instructional setting” (Pirmsskolas vecuma bērnu gramatiskā kompetence, apgūstot latviešu valodu kā otro valodu formālā mācību vidē). Ar referātos izklāstītajām atziņām var iepazīties publikācijās zinātniskās konferences rakstu krājumā, kas iekļauts arī Web of Science datu bāzē. I. Tomme-Jukēvica tika arī uzaicināta vadīt sekciju „Assessment in Foreign Languages Education” (Snieguma vērtēšana svešvalodu izglītībā), kurā tika apspriesti jautājumi par svešvalodu un otrās valodas prasmju testēšanu/vērtēšanu gan skolas un augstskolas, gan bērna valodas pētniecības kontekstā.

Eiropas Teātra balvas pasniegšanas ceremonija

KHI pētniece Vēsma Lēvalde no šā gada 14. līdz 18. novembrim piedalījās Eiropas Teātra balvas pasniegšanas ceremonijā un laureātu izrāžu skatē Sanktpēterburgā (Krievija) kā viena no četriem Latvijas delegācijas dalībniekiem. Lai izceltu mūsdienu teātra daudzveidību, Eiropas teātra balvas žūrija ieviesusi vairākas nominācijas – bez jau minētās Eiropas teātra balvas piešķir arī vairākas Teātra realitātes balvas, kā arī ir nominācija „Atgriešanās”, proti, svētku nedēļas programmā iekļauj izrādes, kuru veidotāji balvu saņēmuši jau iepriekš, bet atkal un atkal apliecina savu jaunrades potenciālu. Vēl ir speciālā balva, kuru varētu pielīdzināt balvai par mūža ieguldījumu. Nedēļas laikā tiek piedāvāts noskatīties ne tikai laureātu izrādes (kopskaitā 15, no kurām izdevās redzēt septiņas, jo vairākas izrādes notika paralēli), bet arī tikties ar laureātiem, piedalīties diskusijās ar ekspertiem, kuru vidū ir ne tikai pazīstami teātra praktiķi, bet arī izcili teorētiķi. 15. novembrī notika arī Starptautiskās teātra kritiķu asociācijas Ģenerālā asambleja, kur uz vietu padomē pretendēja arī Latvija. Lai gan Latvijas pārstāves Laumas Mellēnas-Bartkevičas uzstāšanās tika augstu novērtēta, nepieciešamo balsu skaitu Latvijai savākt neizdevās. Tomēr jau pati kandidēšana pavēra jaunus kontaktus un iespējas Latvijas teātra kritiķu starptautiskajai darbībai.
Braucienu daļēji finansēja Eiropas teātra balvas organizācijas komiteja, Latvijas Teātra darbinieku savienība un pati pētniece.

2018. GADA NOMINĀCIJAS UN LAUREĀTI

17. EIROPAS TEĀTRA BALVA – Valērijs Fokins (Валерий Фокин)
SPECIĀLĀ BALVA – Nurija Espēra (Núria Espert Romero)
15. EIROPAS TEĀTRA REALITĀTES BALVA – Sidi Larbi Čerkuī (Sidi Larbi Cherkaoui); _Cirkus Cirkör_; Žiljēns Goselīns (Julien Gosselin); Jans Kļata (Jan Klata); Milo Rau; Tjago Rodrigess (Tiago Rodrigues)
ATGRIEŠANĀS – Ļevs Dodins (Лев Додин); Andrejs Mogučijs (Андрей Могучий) Avots: Premio PER IL Europa Teatro

 

Atklātā lekcija “Baltijas dramaturģijas skatuviskie risinājumi. Igaunijas piemērs”

Š. g. 20. septembrī LiepU HMZF notika docentes Vēsmas Lēvaldes atklātā lekcija “Baltijas dramaturģijas skatuviskie risinājumi. Igaunijas piemērs”. Lekcijā Dr. art. Vēsma Lēvalde klātesošos iepazīstināja ar pieredzi, kas iegūta Baltijas drāmas forumā Igaunijā šā gada septembrī. Lekcijas apmeklētāji guva ieskatu jaunākajā igauņu dramaturģijā, kas iestudēta dažādos Igaunijas teātros ciklā, kas veltīts valsts simtgadei. Foruma laikā Latvijas delegācija divdesmit cilvēku sastāvā noskatījās divpadsmit izrādes un piedalījās konferencē, kura notika trīs sekcijās. Sekcijā “Izrādes par nacionālo identitāti” ar prezentāciju uzstājās Dr. art. Zane Radzobe, sekcijā “Eksportspējīgā dramaturģija” – Dr. art. Vēsma Lēvalde un Mg. art. Lauma Mellēna-Bartkeviča, sekcijā “Komēdija” – Mg. philol. Ieva Rodiņa.

Zinātniskā ekspedīcija Priekules novadā

Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārais institūta pētnieki no 21. līdz 25. augustam devās tradicionālās kultūras un dialektoloģijas ekspedīcijā Priekules novadā – Gramzdas un Kalētu pagastos. Ekspedīcijas mērķis bija izpētīt Priekules novada iedzīvotāju pārmantotās tradicionālās kultūras vērtības un dzīvesstāstus, izzināt vietējo folkloras un tradīciju mantojumu, izpētīt un reģistrēt vietējās valodas iezīmes. Kā redzams no iepriekšējo zinātnisko ekspedīciju pieredzes, ekspedīcijas kādā novadā parasti tiek turpinātas pāris gadu, tad rezultāti tiek apkopoti un publicēti kultūrvēsturisku rakstu krājumā. Šāda krājuma izveide izpētes perioda noslēgumā plānota arī par Priekules novadu, tāpēc paredzēts nākamajā gadā pētījumus turpināt Priekules novada ziemeļu daļā. Ekspedīcijā piedalījās gan Kurzemes Humanitārā institūta pētnieki, gan arī Liepājas Universitātes pasniedzēji un studenti.