Gada balva zinātnē Ievai Ančevskai

2020. gada nogalē tika pasniegtas Liepājas Gada balvas zinātnē. Nominācijā „Gada balva starpnozaru pētniecībā” saņēma KHI pētniece Ieva Ančevska par apgādā „Zinātne” izdoto monogrāfiju „Latviešu dziedināšanas tradīcija”.

Autore daudzu gadu garumā turpinājusi pētījumu par latviešu dziedināšanas tradīcijām, apkopojot ekspedīcijās iegūtos materiālus, studējot folkloristikas un etnoloģijas vākumu un pētījumus, izmantojot profesionālu farmaceitu un etnobiologu konsultācijas, zinātniski un metodoloģiski analizējot kulūrantropoloģiski svarīgu tēmu.

Kā norādījis vācu kultūrantropologs un etnobotāniķis Volfs Dīters Štrols (Wolf-Dieter Strol), šī grāmata pilnveido izpratni par seno ziemeļu tautu kultūras tradīciju attīstību, kas veido saikni ar Eirāzijas un Ziemeļamerikas tautu šamanisma un dziedināšanas praksēm, īpaši izceļot objektīvos starpkultūru salīdzinājumus un veidojot etnovēsturisku perspektīvu. Savukārt Latvijas sabiedrības interese daudz lielāka ir par pētījuma praktisko daļu: par dziedināšanas tradīcijas vēsturi, par metodēm un paņēmieniem, par izmantojamajiem līdzekļiem, tostarp, augu valsts produktiem. Tādējādi šī grāmata 2020. gada laikā kļuvusi par vienu no pieprasītākajām un pārdotākajām grāmatām Latvijas grāmatu tirgū. Apgāds ir sagatavojis papildu metienu. Grāmatas izdošanu atbalstījuši gan privātie mecenāti, gan Valsts Kultūrkapitāla fonds, gan Liepājas Universitāte.

Monogrāfijas recenzente, farmācijas zinātņu doktore Vija Eniņa norādījusi, ka vērtīgs un noderīgs ir „pielikums par ārstniecības augu lietošanu tautas tradīcijā, kurā apkopota informācija par folkloras avotos biežāk minētu 89 ārstniecības augu lietojumu salīdzinājumā ar farmaceitu un fitoterapeitu atziņām, papildināta ar lietošanu tautas tradīcijā”. Apgāda „Zinātne” vadītāja Ingrīda Segliņa raksta: „Grāmatai piemīt tā teicamā īpašība, kas uzrunā lasītāju – akadēmisks korektums apvienojumā ar dzīvu, saistošu materiāla kārtojuma un izklāsta veidu.”

I. Ančevskas monogrāfijas „Latviešu dziedināšanas tradīcija” pieprasījums un interese par to liecina, ka tas ir notikums ne tikai Liepājas Universitātē un Liepājas pilsētā, bet arī Latvijas zinātnes telpā un Eiropas kontekstā. I. Ančevskas vārds Eiropas etnomedicīnā ir atpazīstams kā augstas kvalitātes zīmols, autore ir jauna ceļa pieteicēja Latvijas akadēmiskajā vidē.

Balvu zinātnē par mūža ieguldījumu saņēma arī Gunta Smiltniece.

Ieva Ančevska pie Liepājas lielās egles, Gada balvu zinātnē saņemot 2020. gada decembrī. Foto Ģirts Gertsons
Ieva Ančevska monogrāfijas „Latviešu dziedināšanas tradīcija” atvēršanas svētkos izstādē „Grāmata 2020” Ķīpsalā. FOTO no Ievas Ančevskas personiskā arhīva

Sveicam Gada liepājnieces – Zandu Gūtmani un Lindu Zulmani

Liepājas pilsētas domes ikgadējā apbalvojuma „Goda un gada liepājnieks” ceremonija 2020. gadā nenotika kā parasti, jo ārkārtas situācija vīrusa dēļ neļāva pulcēties Liepājas dzimšanas dienas svinībās. Klātienes sveicieni izpalika, bet KHI kolektīvs īpaši priecājas par HMZF divām kolēģēm, kas ieguva goda nosaukumu „Gada liepājnieks 2019”. HMZF profesorei un dekānei Zandai Gūtmanei goda nosaukums piešķirts par ieguldījumu LiepU humanitāro un mākslas zinātņu studiju un pētniecības attīstīšanā, kā arī izdoto pētījumu „Totalitārisma traumu izpausmes Baltijas prozā”. Z. Gūtmane ir KHI zinātniskās padomes locekle, tādējādi piedalās visu ar zinātni un pētniecību saistīto jautājumu izskatīšanā, nodrošinot fakultātes un institūta darbības saskaņošanu. Savukārt HMZF lektorei Lindai Zulmanei goda nosaukums piešķirts kā Latvijas Rakstnieku savienības valdes loceklei un Liepājas nodaļas vadītājai, arī kā Piejūras pilsētu literārās akadēmijas koordinatorei Kurzemē. Pašvaldība novērtējusi L. Zulmanes iniciatīvu un personīgo ieguldījumu Liepājas literātu darbu izdošanā 2019. gadā un literārās dzīves veicināšanu Liepājā. Sadarbība ar Rakstnieku savienības Liepājas nodaļu izvērtusies ļoti cieša ne tikai fakultātei, bet arī institūtam, piemēram, projektu pieteikumu sagatavošanā un to realizēšanā.

Liepājas atskaņotājmākslas vēsture iegūst plašu rezonansi

2019. gada nogalē sabiedriskā fonda „Uniting History”, Liepājas simfoniskā orķestra un koncertzāles „Lielais dzintars” pārstāvji piedāvāja LiepU noslēgt līgumu par Liepājas simfoniskā orķestra vēstures izpēti, fokusējoties uz starpkaru periodu un orķestra mūziķu likteņiem Otrajā pasaules karā. Balstoties uz iepriekšējo sadarbību, pētījumā tika iesaistīta KHI pētniece Vēsma Lēvalde, kas 2018.–2019. gadā izstrādāja „Lielā dzintara” reprezentācijas grāmatas koncepciju un saturu. Lai nodrošinātu pētījuma kvalitāti ne tikai kultūrvēsturiskā, bet arī muzikoloģijas aspektā, projektā tika iesaistīta profesore, kordiriģente un pedagoģe Ilze Valce. Līgums paredzēja trīs mēnešus ilgu pētniecības laiku. Pirmie pētījuma rezultāti tika izklāstīti LiepU konferencē „Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā” 2020. gada 5.–6. martā. Sākotnēji pētījuma rezultātus bija plānots izmantot izstādē, kas kuplinātu Pēterburgas simfoniskā orķestra koncertu Liepājā, taču pandēmijas dēļ tika atcelts gan koncerts, gan izstāde. Ārkārtas stāvoklis valstī apgrūtināja pētniecisko darbu, tomēr V. Lēvalde sagatavoja zinātnisku publikāciju „Atskaņotājmākslas attīstība Liepājā un Otrā pasaules kara ietekme uz mūziķu likteņiem”, kas tiks publicēta 2021. gadā. Pētījuma gaitā atklājās jauni, līdz šim zinātniski neanalizēti vai pat nezināmi fakti mūzikas vēsturē, uz to norādīja arī zinātniskā raksta recenzents Arnolds Klotiņš. Līdzās materiālu izpētei valsts un mūzikas iestāžu arhīvos pētnieces sadarbojās arī ar Liepājas Dzimtsarakstu nodaļas arhīva darbiniecēm, iegūstot unikālus biogrāfiskus datus par vairākiem Liepājas mūzikas un teātra vēsturē nozīmīgiem cilvēkiem. Projekta noslēgumā fonda „Uniting History” pārstāvji nolēma pētījuma rezultātus apkopot videomateriālā, kas vienlaikus kalpotu arī kā Liepājas simfoniskā orķestra reprezentācijas materiāls. Savukārt koncertzāles vadība uzaicināja abas pētnieces paplašināt pētāmo tematu un sagatavot publiskus pirmskoncerta lasījumus koncertzāles „Lielais dzintars” piecu gadu jubilejas sarīkojumos. 2020. gada 30. un 31. oktobrī „Lielā dzintara” kamerzālē notika I. Valces un V. Lēvaldes lasījums „Liepājas kultūras akvarelis. Ceļš mūzikā līdz „Lielajam dzintaram””. Pētījums par atskaņotājmākslinieku, diriģentu un mecenātu likteņiem tika papildināts ar ieskatu Liepājas vēsturiskajās kultūrvietās, balstoties uz arhīvu materiāliem un 18.–20. gadsimta publicistiku. Lasījumi ir nofilmēti, ieraksts pieejams LiepU mācību un pētnieciskiem nolūkiem. Daļa materiālu publicēti interneta portālā irliepaja.lv, par pētījumu ieinteresējusies arī žurnāla „Ilustrētā Pasaules Vēsture” redakcija. Abas pētnieces apsver iespēju sagatavot projekta pieteikumu, lai turpinātu darbu un izveidotu monogrāfiju par Liepājas atskaņotājmākslas vēsturi, ietverot simfoniskā orķestra, operas, teātra un mūzikas izglītības tradīciju.

Egona Līva piemiņas balva Benitai Laumanei

2020. gada 18. septembrī galerijas „Romas dārzs” Berči zālē tika pasniegta Egona Līva piemiņas balva „Krasta ļaudis”, to saņēma arī KHI vadošā pētniece Benita Laumane par monogrāfiju „Zvejasrīku nosaukumi Latvijas piekrastē” (2019). Egona Līva piemiņas balvai var pieteikt latviešu oriģinālliteratūras darbus prozā, kas saistās ar jūras un piekrastes atspoguļojumu. B. Laumane saņēma galveno balvu un naudas prēmiju.

Grāmatas „Zvejasrīku nosaukumi Latvijas piekrastē” atvēršana

11. jūnijā LiepU Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātē notika KHI vadošās pētnieces Benitas Laumanes monogrāfijas „Zvejasrīku nosaukumi Latvijas piekrastē” atvēršana. Ievērojot visus epidemioloģiskos noteikumus vīrusa izplatības dēļ, uz tikšanos ar grāmatas autori bija ieradušies draugi, rakstnieku savienības biedri, muzeju un bibliotēku ļaudis, Liepājas Kultūras pārvaldes pārstāvji, arī kolēģi no KHI un Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta. Autore pateicās visiem, kas iesaistījušies grāmatas tapšanas procesā – iedvesmotājiem un zinātniskajiem recenzentiem, teksta pārrakstītājiem, rediģētājiem un tulkotājiem, fotogrāfiju autoriem, projekta veidotājiem un finansiālajiem atbalstītājiem, arī karšu veidotājai, māksliniekam un izdevniecības vadītājai.

Monogrāfija par zvejasrīku nosaukumiem latviešu valodā turpina pieredzes bagātās pētnieces sagatavoto izdevumu klāstu ar jūru, zvejniecību, zivīm, vējiem un citām dabas parādībām saistītās leksikas izpētē: „Zivju nosaukumi latviešu valodā” (1973), „Zvejvietu nosaukumi Latvijas PSR piekrastē” (1987), „Zeme, jūra, zvejvietas” (1996), „Smalki lija zelta lietus” (2005), „Kāja un mārkāja” (2011), „Jūra latviešu folklorā” (2013), „Vēju un vētru grāmata” (2015). Jaunās grāmatas „Zvejasrīku nosaukumi Latvijas piekrastē” mērķis ir sniegt padziļinātu priekšstatu par tradicionālās jūras zvejniecības leksikas veidošanos un lietošanu latviešu valodā – semantiskā, cilmes, ģeolingvistiskā un funkcionālā aspektā.

Klātesošie izteica apbrīnu par autores neatlaidību, čaklumu un mērķtiecību, jo, neskatoties uz cienījamo gadu nastu, aizvadītajā desmitgadē ir izdotas četras monogrāfijas. B. Laumane ar tikšanās dalībniekiem runāja par savu pētnieces ikdienu, par darba režīmu, par prasīgumu pret sevi un citiem un beigās noteica: „Grūtums ir aizmirsts, ir gandarījums un sajūta, ka pienākums izpildīts.”

Liepājas Kultūras pārvaldes vadītāja vietnieks Nauris Lazdāns, sveicot autori, runāja par to, ka šādu izdevumu atbalstīšana ir Kultūras pārvaldes projektu konkursa goda lieta, jo tie bagātina Liepājas kultūrtelpu un veicina Liepājas Universitātes īpašā rokraksta atpazīstamību Latvijas pētniecības vidē.

Grāmata izdota Liepājas Universitātes izdevniecībā „LiePA” (vadītāja Inga Ronče), tās pievilcību sekmē mākslinieka Ulda Baltuta gaumīgais noformējums. Izdošanu atbalstījusi Liepājas Universitāte, Liepājas Kultūras pārvalde, Latvijas Rakstnieku savienība, Valsts pētījumu programmas projekts „Latviešu valoda”.

Benita Laumane, gandarīta par paveikto – monogrāfiju „Zvejasrīku nosaukumi Latvijas piekrastē”, gaida tikšanos ar lasītājiem. Foto Ģirts Gertsons

Latviešu dziedināšanas tradīcijas atspoguļotas grāmatā

2020. gada 1. martā Rīgā „Grāmatu izstādē 2020” un 6. martā Liepājā konferencē „Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā” notika KHI pētnieces Ievas Ančevskas grāmatas „Latviešu dziedināšanas tradīcija” atklāšana. Tās galvenās nodaļas vēsta par dziedināšanas tradīcijas liecībām un pētījumiem Latvijā, pievēršas dziedināšanas metodēm un izmantotajiem līdzkļiem, kā arī iezīmē tradīciju dzīvotspēju mūsdienās. Darba recenzente Janīna Kursīte apgalvo, ka Ievas Ančevskas paveiktais milzīgais darbs ir pozitīvas apbrīnas vērts. Bet pati autore atklāšanas brīdī teica, ka jūtoties tā, it kā palaistu pasaulē vēl vienu bērnu. Grāmata izdota apgādā „Zinātne” (415 lpp.) ar bagātīgu pielikumu „Ārstniecības augu lietošana tautas tradīcijā”, kas ir vērtīgs pētījums ne tikai folkloristikā, bet arī biomedicīnā.

LiepU pētnieku grāmatas Latvijas Grāmatu izstādē

Starptautiskajā grāmatu un izdevniecību izstādē „Grāmata 2020”, kas notika 2020. gada 28. februārī – 1. martā Ķīpsalas izstāžu centrā, vienā no stendiem varēja aplūkot un iegādāties arī LiepU izdotās grāmatas. Stendu iekārtoja Kurzemes literātu apvienības, tostarp arī Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas nodaļa (vadītāja Linda Zulmane). Rakstnieku saime galvenokārt piedāvāja daiļliteratūru, viņu grāmatām KHI varēja piepulcināt Jēkaba Rūsiņa dzejas izlasi „… atnāc, draugs, pretī man …” (2017). Bet galveno piedāvājuma klāstu no LiepU Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes (HMZF) un KHI veidoja zinātniskie izdevumi, kas pēdējos gados laisti klajā izdevniecībā „LiePA”. Visvairāk grāmatu uzrakstījusi KHI vadošā pētniece Benita Laumane, izstādē piedalījās viņas monogrāfijas „Jūra latviešu valodā un folklorā” (2013), „Vēju un vētru grāmata” (2015), „Zvejasrīku nosaukumi Latvijas piekrastē” (2019). Valodniecības nozare tika pārstāvēta arī ar Birutas Petres vārdnīcu „Olafa Gūtmaņa dzejas vārdi” (2018) un Daigas Straupenieces monogrāfiju „Latviešu valoda Lietuvā – Būtiņģē un Sventājā” (2018). Literatūrzinātni pārstāvēja Edgara Lāma monogrāfija „Friča Bārdas dzīves un dzejas gadalaiki” (2017), bet teatroloģiju – Vēsmas Lēvaldes „Hamleta vārdi” (2017). Izstādē LiepU grāmatu galdu kuplināja arī vairāki izdevumi, kas veidoti kopdarbībā: kolektīvā monogrāfija „Bārtas dzīpari” (2017), rakstu krājums „Piemares ļaudis un likteņi” (2019), humanitāro un mākslas zinātņu žurnāls „Scriptus Manet” (2018, 2019). Par LiepU grāmatu piedāvāšanu parūpējās KHI un HMZF ļaudis, bet visas trīs dienas interesentus uzklausīja un apkalpoja Paula Sekača un Inese Ansule. Bez izdevniecībā „LiePA” izdotajām grāmatām mūsu pētnieku darbi tiek publicēti arī citās izdevniecībās, izstādē piedalījās HMZF profesores Zandas Gūtmanes monogrāfija „Totalitārisma traumu izpausmes Baltijas prozā” (2019), ko izdevis LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, un divas apgādā „Zinātne” izdotas grāmatas – KHI vadošās pētnieces Daces Markus monogrāfija „Prognozējamā neprognozējamība” (2018) un izstādes lielākais jaunums KHI pētnieces Ievas Ančevskas monogrāfija „Latviešu dziedināšanas tradīcija” (2020), ko atvēra tieši izstādes laikā.

Stends „Ekstra vērtie kurzemnieki”, kurā savu piedāvājumu izstādē „Grāmata 2020” prezentēja arī Liepājas Universitāte. Foto Paula Sekača
Izstādes apmeklētājus sagaida (no labās) – 1. Linda Zulmane, Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas vadītāja, 2. Ligita Paegle, rakstniece, 3. Inese Ansule, HMZF lietvede, 4. Paula Sekača, KHI sekretāre, 5. Gunita Lagzdiņa, rakstniece. Foto Arturs Medveckis

Sadarbība ar viespētnieku no Uzbekistānas

No 1. marta LiepU Starptautisko attiecību daļa (StAD) sadarbībā ar KHI ir uzņēmusi viespētnieku no Uzbekistānas – Šerzodžonu Čorijevu (Sherzodjon Choriev), Uzbekistānas Nacionālās universitātes Vēstures fakultātes asociēto profesoru. Viņš ir ieguvis Latvijas Valsts stipendiju, kas domāta ārvalstu pētniekiem, to izsludina Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA). Zinātniskās konsultantes darbu uzņēmās KHI pētniece Daiga Straupeniece, jo viņas pētnieciskās darbības tēmas par baltu etnokultūru sasaucas ar Š. Čorijeva pētījumiem par Baltijas tautu etnokultūru Turkestānā. Pētnieks atzinis, ka viņam ļoti svarīgas ir D. Straupenieces konsultācijas par Baltijas zemju un tautu tradīcijām. Sadarbības rezultātā tapušais pētījums par Baltijas tautu etnokultūras raksturojumu Turkestānā (1867–1924) ir izlasāms gan žurnālā „The American Journal of Interdisciplinary Innovations and Research”, gan šajā „Scriptus Manet” numurā. Līdzās saviem pētījumiem Š. Čorijevs par šo tēmu nolasīja vairākas tiešsaistes lekcijas studiju programmas „Baltu filoloģija, kultūra un komunikācija” un „Eiropas valodu un kultūras studijas” studentiem. Uzturēšanās Liepājā Š. Čorijevam bija ilgāka nekā plānots, jo pandēmijas dēļ bija apgrūtināta atgriešanās Uzbekistānā. Pa stažēšanās laiku Š. Čorijevs bija iemīlējis Liepāju, it īpaši tās pludmali, tā viņš atzinis LiepU StAD galvenajai speciālistei Ērikai Laubergai un VIAA pārstāvjiem. Jau zināms, ka arī 2021. gadā viņš trīs mēnešus ar šo stipendiju strādās Latvijā. Plašāku informāciju sk. https://viaa.gov.lv/eng/scholarships_gov/experience/?text_id=41419

Realizēts Liepājas Kultūras pārvaldes līdzfinansētais projekts un izdota grāmata par zvejasrīku nosaukumiem

2019. gada pašās beigās iznākusi KHI vadošās pētnieces Benitas Laumanes monogrāfija „Zvejasrīku nosaukumi Latvijas piekrastē”, tajā valodniece turpina sev tuvu tēmu – zvejniecības leksika latviešu valodā. Darbs paveikts ar Liepājas Kultūras pārvaldes līdzfinansēto projektu „Benitas Laumanes monogrāfija par zvejasrīku nosaukumiem jūras piekrastē – sagatavošana publicēšanai, izdošana un prezentēšana sabiedrībai” (Nr. 2019/KP019). Projektu izstrādāja KHI direktore Anita Helviga, kas ir arī minētās monogrāfijas atbildīgā redaktore. Projekta iesniedzējs bija Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas nodaļa (vadītāja Linda Zulmane). B. Laumanes vairāku gadu darbs pie monogrāfijas ir rezultējies glītā izdevumā (507 lpp.), par projekta līdzekļiem piesaistot mākslinieka, redaktoru, tulkotāju un maketētāja pakalpojumus, kā arī daļēji nodrošinot tipogrāfijas izdevumu samaksu. Tekstam pievienotas gan kartes, gan melnbalti zīmējumi, gan krāsaini fotoattēli, kas vizualizē aprakstītās reālijas. Grāmatas atvēršanas pasākumi plānoti 2020. gada pirmajā pusē.

Uzsākts starptautisks četru gadu projekts par akadēmisko rakstīšanu Baltijas valstīs

2020. gada janvārī uzsākts projekts „Akadēmiskā rakstīšana Baltijas valstīs: retoriskās struktūras kultūras un valodas aspektā” (Academic Writing in the Baltic States: Rhetorical Structures through culture(s) and languages), kura realizēšanā iesaitījusies arī Liepājas Universitāte (LiepU), projekta vadītāja ir KHI vadošā pētniece, profesore Diāna Laiveniece. Projekta iecere balstīta uz pieņēmumu, ka akadēmisko tekstu rakstīšanā pastāv kultūras atšķirības. Tādējādi dažādās valodās rakstīti teksti atšķiras ne tikai ar gramatiku un vārdu krājumu, bet arī ar informācijas strukturēšanas principiem, paša teksta struktūru un satura atklāšanas retoriskajiem paņēmieniem. Projekta mērķis ir kartēt akadēmiskās rakstīšanas tradīcijas igauņu, latviešu un lietuviešu valodā, kas atspoguļojas tekstu retoriskajās struktūrās, tādēļ tiek pētīti dažādi humanitāro un sociālo zinātņu teksti mikro un makro līmenī. Projekta rezultātus varēs izmantot akadēmiskās rakstīšanas mācīšanai un mācību materiālu izstrādei. Projekta galvenā virzītāja ir Tartu Universitāte (Igaunija), bet partneri ir Liepājas Universitāte, Viļņas Universitāte (Lietuva) un Bergenas Universitāte (Norvēģija). Projekta finansētājs ir Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta dotācija pētniecībai, bet ralizēšanas termiņš – 2023. gada decembris.