Letonikas 7. kongresa Liepājas konference “Piemares ļaudis un likteņi”

Letonikas 7. kongresa Liepājas konference “Piemares ļaudis un likteņi” aizritēja spraigā, darbīgā gaisotnē. Konferencē bija pārstāvētas dažādas humanitāro, sociālo un mākslas zinātņu nozares: 7 sēdēs ar referātiem uzstājās 27 pētnieki no Liepājas Universitātes, Liepājas muzeja, pilsētas izglītības iestādēm, Bārtas muzeja, kā arī no Rīgas (LU Latvijas vēstures institūta, Latviešu valodas institūta), Tukuma muzeja un Berlīnes.

Konference norisinājās vairāku Kurzemes literatūras personību nozīmīgu gadskārtu zīmē: Albertam Caunem – 100, Jēkabam Rūsiņam – 100, Olafam Gūtmanim – 90.  Valodniece Benita Laumane,viena no šīgada jubilārēm, ne tikai pati uzstājās ar referātu “Jūrmalciema mājvārdi Piemares kontekstā”, bet saņēma arī skaistu dāvinājumu – Liepājas Universitātes profesora Alda Kļaviņa gleznoto portretu, kas papildinās Liepājas Universitātes absolventu un darbinieku portretu galeriju.

31.oktobra sēdes noritēja Olafa Gūtmaņa 90. jubilejas zīmē: referātos tika aplūkoti dzejnieka radošās personības atspulgi dienasgrāmatās (Linda Zulmane) un privātajās vēstulēs (Ieva Liede), Olafa Gūtmaņa un Egona Līva daiļrades paralēles (Anda Kuduma), Lejaskurzemes valoda Olafa Gūtmaņa prozā (Brigita Bušmane). Ar Benitas Laumanes referātu par Jūrmalciema mājvārdiem sasaucās LU Vēstures institūta pētnieka Munta Auna priekšlasījums par amatu nosaukumiem Kurzemes mājvārdos 18. gs. beigās. Alberta Caunes Latvijas senatnei un pilskalnu poēzijai veltīto daiļradi izvērtēja Edgars Lāms, bet Anita Helviga sniedza pārskatu par literārās jaunrades lappusi Liepājas rajona laikrakstā 20. gs. 2. pusē.

Viena no sēdēm bija veltīta Kurzemes Humanitārā institūta darbības desmitgadei. Zinātnes prorektore Ieva Ozola uzsvēra, ka Latvijas kultūraina nav pilnīga, ja netiek apzināti visi reģioni, tāpēc institūta darbam Kurzemes valodas, literatūras, folkloras, teātra mākslas dokumentēšanā, saglabāšanā un pētniecībā nav tikai lokāla nozīme. Desmit darbības gadi pierādījuši, ka Lejaskurzemes intelektuālā dzīve būtu nepilnīga bez Kurzemes Humanitārā institūta pētnieku klātbūtnes un aktīvas dalības.

Kurzemes humanitārā institūta jubilejai veltītajā sēdē uzstājās vairākas jaunās zinātnieces: Ieva Ančevska referēja par dabas vietām Kurzemē, kas saistītas ar dziedināšanas tradīcijām, Vēsma Lēvalde – par Liepājas Operas personībām un darbības noslēguma posmu, Daiga Straupeniece – par Sventājas Kuršu kultūras biedrības vadītāju Miķeli Balču un viņa rosīgo darbību Latvijā un Lietuvā.

Atvēršanas svētkus piedzīvoja Kurzemes Humanitārā institūta sagatavotā kultūrvēsturisku pētījumu grāmata “Bārtas dzīpari”, kā arī Letonikas 2015. gada konferences referātos balstītais rakstu krājuma “Piemares ļaudis un likteņi” 2. laidiens.

Konferences darbu bagātināja vairākas Liepājas Universitātes docētāju un studentu mākslas izstādes, kā arī Olafa Gūtmaņa fotoportretu izstāde Liepājas Latviešu biedrības namā. Liepājas Tautas teātris (režisore – Ināra Kalnarāja) konferences dalībniekiem veltīja Olafa Gūtmaņa dzejas izrādi “Dzimtās zemes kārs un gaismas izslāpis”.

Letonikas kongresa Liepājas konferenci “Piemares ļaudis un likteņi” organizēja Liepājas Universitāte sadarbībā ar Liepājas Centrālo zinātnisko bibliotēku, Liepājas muzeju un Rakstnieku savienības Liepājas nodaļu, atbalstīja arī Valsts pētījumu programma Letonika un Liepājas Latviešu biedrības nams.

Nobeigumā konferences dalībnieki pauda apņēmību 2019. gadā Letonikas 8. kongresa plenārsēdi uzņemt Liepājā.