Etnomedicīnas kongress Minhenē

No 10. līdz 12. maijam Minhenē notika Pasaules Etnomedicīnas un holistiskās medicīnas kongress. Jau piekto gadu Latviju šajā kongresā pārstāv KHI folkloras pētniece Dr. philol. Ieva Ančevska, saņemot uzaicinājumu no kongresa organizētājiem. Kongresā viņa piedalījās ar referātu par latviešu dziedināšanas tradīciju mūsdienās un diviem ziņojumiem darba grupās – par tradīcijas pārmantošanu un turpināšanu, kā arī par vārdformulu izmantošanu tautas ārstniecībā.

Šajā kongresā ik gadus tiekas pētnieki – etnologi, antropologi un medicīnas zinātņu pārstāvji, kā arī tradīciju pārzinātāji un turpinātāji no dažādām pasaules zemēm un tautām. Šī gada kongresā tika pārstāvētas gan dažādas Eiropas tradīcijas – no Austrijas, Šveices un Vācijas, gan arī Navaho cilts indiāņu (ASV) tradīcija, baškīru tradīcija, maori tradīcija no Jaunzēlandes, senās tradīcijas no Peru, Bolīvijas un Brazīlijas, kā arī daudzas citas. Kongresa dienās tiek meklētas kopīgās un atšķirīgās iezīmes dažādu tautu ārstniecībā, tiek apspriesti mūsdienu situācijai aktuāli dziedināšanas līdzekļi un veselības koncepcijas. Kongresa darba gaitā pētniekiem iespējams gūt idejas tālākiem tradīciju pētījumiem un sastapt sadarbības partnerus kopīgu projektu veidošanai.

Eiropas Teātra balvas pasniegšanas ceremonija

KHI pētniece Vēsma Lēvalde no šā gada 14. līdz 18. novembrim piedalījās Eiropas Teātra balvas pasniegšanas ceremonijā un laureātu izrāžu skatē Sanktpēterburgā (Krievija) kā viena no četriem Latvijas delegācijas dalībniekiem. Lai izceltu mūsdienu teātra daudzveidību, Eiropas teātra balvas žūrija ieviesusi vairākas nominācijas – bez jau minētās Eiropas teātra balvas piešķir arī vairākas Teātra realitātes balvas, kā arī ir nominācija „Atgriešanās”, proti, svētku nedēļas programmā iekļauj izrādes, kuru veidotāji balvu saņēmuši jau iepriekš, bet atkal un atkal apliecina savu jaunrades potenciālu. Vēl ir speciālā balva, kuru varētu pielīdzināt balvai par mūža ieguldījumu. Nedēļas laikā tiek piedāvāts noskatīties ne tikai laureātu izrādes (kopskaitā 15, no kurām izdevās redzēt septiņas, jo vairākas izrādes notika paralēli), bet arī tikties ar laureātiem, piedalīties diskusijās ar ekspertiem, kuru vidū ir ne tikai pazīstami teātra praktiķi, bet arī izcili teorētiķi. 15. novembrī notika arī Starptautiskās teātra kritiķu asociācijas Ģenerālā asambleja, kur uz vietu padomē pretendēja arī Latvija. Lai gan Latvijas pārstāves Laumas Mellēnas-Bartkevičas uzstāšanās tika augstu novērtēta, nepieciešamo balsu skaitu Latvijai savākt neizdevās. Tomēr jau pati kandidēšana pavēra jaunus kontaktus un iespējas Latvijas teātra kritiķu starptautiskajai darbībai.
Braucienu daļēji finansēja Eiropas teātra balvas organizācijas komiteja, Latvijas Teātra darbinieku savienība un pati pētniece.

2018. GADA NOMINĀCIJAS UN LAUREĀTI

17. EIROPAS TEĀTRA BALVA – Valērijs Fokins (Валерий Фокин)
SPECIĀLĀ BALVA – Nurija Espēra (Núria Espert Romero)
15. EIROPAS TEĀTRA REALITĀTES BALVA – Sidi Larbi Čerkuī (Sidi Larbi Cherkaoui); _Cirkus Cirkör_; Žiljēns Goselīns (Julien Gosselin); Jans Kļata (Jan Klata); Milo Rau; Tjago Rodrigess (Tiago Rodrigues)
ATGRIEŠANĀS – Ļevs Dodins (Лев Додин); Andrejs Mogučijs (Андрей Могучий) Avots: Premio PER IL Europa Teatro

 

Atklātā lekcija “Baltijas dramaturģijas skatuviskie risinājumi. Igaunijas piemērs”

Š. g. 20. septembrī LiepU HMZF notika docentes Vēsmas Lēvaldes atklātā lekcija “Baltijas dramaturģijas skatuviskie risinājumi. Igaunijas piemērs”. Lekcijā Dr. art. Vēsma Lēvalde klātesošos iepazīstināja ar pieredzi, kas iegūta Baltijas drāmas forumā Igaunijā šā gada septembrī. Lekcijas apmeklētāji guva ieskatu jaunākajā igauņu dramaturģijā, kas iestudēta dažādos Igaunijas teātros ciklā, kas veltīts valsts simtgadei. Foruma laikā Latvijas delegācija divdesmit cilvēku sastāvā noskatījās divpadsmit izrādes un piedalījās konferencē, kura notika trīs sekcijās. Sekcijā “Izrādes par nacionālo identitāti” ar prezentāciju uzstājās Dr. art. Zane Radzobe, sekcijā “Eksportspējīgā dramaturģija” – Dr. art. Vēsma Lēvalde un Mg. art. Lauma Mellēna-Bartkeviča, sekcijā “Komēdija” – Mg. philol. Ieva Rodiņa.

Zinātniskā ekspedīcija Priekules novadā

Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārais institūta pētnieki no 21. līdz 25. augustam devās tradicionālās kultūras un dialektoloģijas ekspedīcijā Priekules novadā – Gramzdas un Kalētu pagastos. Ekspedīcijas mērķis bija izpētīt Priekules novada iedzīvotāju pārmantotās tradicionālās kultūras vērtības un dzīvesstāstus, izzināt vietējo folkloras un tradīciju mantojumu, izpētīt un reģistrēt vietējās valodas iezīmes. Kā redzams no iepriekšējo zinātnisko ekspedīciju pieredzes, ekspedīcijas kādā novadā parasti tiek turpinātas pāris gadu, tad rezultāti tiek apkopoti un publicēti kultūrvēsturisku rakstu krājumā. Šāda krājuma izveide izpētes perioda noslēgumā plānota arī par Priekules novadu, tāpēc paredzēts nākamajā gadā pētījumus turpināt Priekules novada ziemeļu daļā. Ekspedīcijā piedalījās gan Kurzemes Humanitārā institūta pētnieki, gan arī Liepājas Universitātes pasniedzēji un studenti.

Latviešu valoda Lietuvā – Būtiņģē un Sventājā

Ir iznākusi pirmā grāmata par Sventājas un Būtiņģes izloksni – zinātniska monogrāfija “Latviešu valoda Lietuvā – Būtiņģē un Sventājā”, kuru sarakstījusi Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārā institūta pētniece, Dr. philol. Daiga Straupeniece. Darbā analizētas valodas fonētiskās, gramatiskās, leksiskās parādības un atklātas kontaktvalodas izraisītās pārmaiņas triju paaudžu valodā. Tas ir nozīmīgs devums latviešu valodniecībā, jo ir pirmais pētījums valodniecībā par latviešu diasporas valodas stāvokli XXI gs. Lietuvas teritorijā. Būtiņģes un Sventājas latviešu valoda, būdama Latvijas vidusdialekta kursisko izlokšņu pēctece, ir unikāla XXI gs. latviešu izlokšņu mantojuma daļa. Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Friča Bārdas dzīves un dzejas gadalaiki

19. februārī bibliotēkā “Vecliepājas Rūķis” tika atklāta Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārā institūta direktora, Dr. philol. Edgara Lāma monogrāfija “Friča Bārdas dzīves un dzejas gadalaiki”. Kā saka pats autors: “Neskatoties uz to, ka Friča Bārdas daiļrade ir daudz pētīta, centos tur atrast mazāk zināmās lappuses – Fricis Bārda kā tautskolotājs, kritiķis, romantisma teorētiķis, dramaturgs. Lielākā daļa darba ir tapusi pirms desmit gadiem, tad bija pārtraukums, jo kaut kas pašam nepatika, kaut ko nokritizēja. Fricis Bārda man pašam ir tuvs, un es atgriezos, un nu punkts ir pielikts.”

Letonikas lasījumi: Lejaskurzeme

2017. gada 23. novembrī Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā notika Letonikas lasījumi, kur pētniecības fokusā bija Lejaskurzemes literatūra, valoda un folklora. Vispirms ar Letonikas pētījumiem un izdevumiem Liepājas Universitātē iepazīstināja zinātnes prorektore Ieva Ozola. Vēlāk ar saviem pētījumiem dalījās Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārā institūta pētnieki. KHI vadošais pētnieks Edgars Lāms dalījās pieredzē par Kurzemes literatūras pētniecību, atklājot daudzas spilgtas personības. KHI pētniece Daiga Straupeniece pētījumā “Būtiņģe un Sventāja Latvijas-Lietuvas pierobežā: vēsture, valoda, likteņi” atklāja latviešu kopienas lingvistiskās izmaiņas pēc 1921. gada 20. marta robežkonvencijas noslēgšanas. KHI zinātniskā asistente Karīna Krieviņa pētījumā “Ieskats Nīcas pagasta kapu kultūrvides tradīcijās” atklāja dažādo bēru rotājumu elementu, piemēram, zirgu ietērpa, skātera u. c., nozīmi un saistību ar Nīcas pagasta senajām tradīcijām un paražām.

Letonikas 7. kongresa Liepājas konference “Piemares ļaudis un likteņi”

Letonikas 7. kongresa Liepājas konference “Piemares ļaudis un likteņi” aizritēja spraigā, darbīgā gaisotnē. Konferencē bija pārstāvētas dažādas humanitāro, sociālo un mākslas zinātņu nozares: 7 sēdēs ar referātiem uzstājās 27 pētnieki no Liepājas Universitātes, Liepājas muzeja, pilsētas izglītības iestādēm, Bārtas muzeja, kā arī no Rīgas (LU Latvijas vēstures institūta, Latviešu valodas institūta), Tukuma muzeja un Berlīnes.

Konference norisinājās vairāku Kurzemes literatūras personību nozīmīgu gadskārtu zīmē: Albertam Caunem – 100, Jēkabam Rūsiņam – 100, Olafam Gūtmanim – 90.  Valodniece Benita Laumane,viena no šīgada jubilārēm, ne tikai pati uzstājās ar referātu “Jūrmalciema mājvārdi Piemares kontekstā”, bet saņēma arī skaistu dāvinājumu – Liepājas Universitātes profesora Alda Kļaviņa gleznoto portretu, kas papildinās Liepājas Universitātes absolventu un darbinieku portretu galeriju.

31.oktobra sēdes noritēja Olafa Gūtmaņa 90. jubilejas zīmē: referātos tika aplūkoti dzejnieka radošās personības atspulgi dienasgrāmatās (Linda Zulmane) un privātajās vēstulēs (Ieva Liede), Olafa Gūtmaņa un Egona Līva daiļrades paralēles (Anda Kuduma), Lejaskurzemes valoda Olafa Gūtmaņa prozā (Brigita Bušmane). Ar Benitas Laumanes referātu par Jūrmalciema mājvārdiem sasaucās LU Vēstures institūta pētnieka Munta Auna priekšlasījums par amatu nosaukumiem Kurzemes mājvārdos 18. gs. beigās. Alberta Caunes Latvijas senatnei un pilskalnu poēzijai veltīto daiļradi izvērtēja Edgars Lāms, bet Anita Helviga sniedza pārskatu par literārās jaunrades lappusi Liepājas rajona laikrakstā 20. gs. 2. pusē.

Viena no sēdēm bija veltīta Kurzemes Humanitārā institūta darbības desmitgadei. Zinātnes prorektore Ieva Ozola uzsvēra, ka Latvijas kultūraina nav pilnīga, ja netiek apzināti visi reģioni, tāpēc institūta darbam Kurzemes valodas, literatūras, folkloras, teātra mākslas dokumentēšanā, saglabāšanā un pētniecībā nav tikai lokāla nozīme. Desmit darbības gadi pierādījuši, ka Lejaskurzemes intelektuālā dzīve būtu nepilnīga bez Kurzemes Humanitārā institūta pētnieku klātbūtnes un aktīvas dalības.

Kurzemes humanitārā institūta jubilejai veltītajā sēdē uzstājās vairākas jaunās zinātnieces: Ieva Ančevska referēja par dabas vietām Kurzemē, kas saistītas ar dziedināšanas tradīcijām, Vēsma Lēvalde – par Liepājas Operas personībām un darbības noslēguma posmu, Daiga Straupeniece – par Sventājas Kuršu kultūras biedrības vadītāju Miķeli Balču un viņa rosīgo darbību Latvijā un Lietuvā.

Atvēršanas svētkus piedzīvoja Kurzemes Humanitārā institūta sagatavotā kultūrvēsturisku pētījumu grāmata “Bārtas dzīpari”, kā arī Letonikas 2015. gada konferences referātos balstītais rakstu krājuma “Piemares ļaudis un likteņi” 2. laidiens.

Konferences darbu bagātināja vairākas Liepājas Universitātes docētāju un studentu mākslas izstādes, kā arī Olafa Gūtmaņa fotoportretu izstāde Liepājas Latviešu biedrības namā. Liepājas Tautas teātris (režisore – Ināra Kalnarāja) konferences dalībniekiem veltīja Olafa Gūtmaņa dzejas izrādi “Dzimtās zemes kārs un gaismas izslāpis”.

Letonikas kongresa Liepājas konferenci “Piemares ļaudis un likteņi” organizēja Liepājas Universitāte sadarbībā ar Liepājas Centrālo zinātnisko bibliotēku, Liepājas muzeju un Rakstnieku savienības Liepājas nodaļu, atbalstīja arī Valsts pētījumu programma Letonika un Liepājas Latviešu biedrības nams.

Nobeigumā konferences dalībnieki pauda apņēmību 2019. gadā Letonikas 8. kongresa plenārsēdi uzņemt Liepājā.

Piešķirts Atzinības krusts KHI vadošai pētniecei Benitai Laumanei

Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Ordeņu kapituls 2017. gada 20. oktobrī nolēma par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā piešķirt Atzinības krusta IV šķiru un iecelt par ordeņa virsnieku Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārā institūta vadošo pētnieci, profesori, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli, Dr. habil. philol. Benitu Laumani. Augstāko valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremonija notiks 2017. gada 18. novembrī Rīgas pilī. Apsveicam!!!