Autors: Kurzeme

2022. gada 8. februārī Liepājas pilsētas domē tika pasniegtas Gada balvas zinātnē 2021. Divi no četriem laureātiem bija pētnieki no Kurzemes Humanitārā institūta.

Galveno balvu pasniedza KHI vadošajam pētniekam Dr. philol. Edgaram Lāmam par ilggadēju pētniecisko darbu reģionālistikā, atklājot un popularizējot novadnieka Olafa Gūtmaņa atstāto daiļrades mantojumu. E. Lāms sadarbībā ar O. Gūtmaņa ģimeni ir sakārtojis visus piecus kopoto rakstu sējumus, ko izdevusi Liepājas Universitāte (2006–2012). E. Lāms ir autors ne tikai visu sējumu priekšvārdiem, bet arī vairākām publikācijām periodikā un zinātnisko rakstu krājumos, kur atklāta izcilā novadnieka identitātes, filozofijas un valodas būtība. 2021. gadā Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārajā institūtā izdota E. Lāma monogrāfija “Kurzemes iekopšana. Olafa Gūtmaņa dzīves un mākslas ceļos”, kuras mērķis ir “veicināt atmiņas saglabāšanu par ievērojamu latviešu kultūras personību, aktivizēt O. Gūtmaņa atstātā literatūras mantojuma izmantojumu un apriti arī tagadnes un nākotnes kultūrprocesos”. Grāmatas atvēršanas svētki notika 2021. gada 24. septembrī Liepājas Latviešu biedrība namā.

Nominācijā “Gada promocijas pētījums” balvu saņēma Ph. D. Sigita Ignatjeva par novatorisku un starpdisciplināru pētījumu tulkojumzinātnē “Tulkojumstilistikas problēmu risinājumi pastišā un parodijā: Džeimsa Džoisa romāna “Uliss” tulkojums latviešu valodā”. S. Ignatjevas darbs tiek uzskatīts par Latvijā unikālu pētījumu, kas padziļināti aplūko tulkojumstilistikā būtiskus jautājumus un risinājumus pasaules tautu valodu tulkošanas pieredzē. Pētījuma aktualitāte Latvijas humanitāro zinātņu pētniecības vidē tiek saistīta ar starpdisciplinaritāti – pētījums ir veikts tulkojumzinātnes, sastatāmās valodniecības un literatūrzinātnes saskares punktā, koncentrējoties uz tekstu kā lingvistiskas izpētes objektu. Pētījuma rezultāti publicēti 12 zinātniskajos rakstos Latvijā un ārzemēs. Promocijas darbs tika aizstāvēts 2021. gada 24. martā.

20.–21. janvārī norisināsies jau piektā Liepājas Universitātes konference “Piemares ļaudis un likteņi”. Interesentiem būs iespējams konferencei pieslēgties attālināti platformā Zoom. Saites pieejamas programmā.

Divas Liepājas Universitātes pētnieces – Vēsma Lēvalde un Sandra Okuņeva – izpētījušas teātra tradīcijas vēsturi Liepājā un strādā pie videostāsta scenārija. Skaņu ierakstu studijā “Lighthouse” jau tapis aizkadra stāstījums, ko ierunājis Emīls Dreiblats.

Videostāsts iecerēts kā izziņas materiāls ciklā “Liepājas kultūras akvarelis”, kura ideja dzimusi kontekstā ar Liepājas vēlmi kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2027. gadā. Pirms gada šajā ciklā jau publiskots videostāsts “Liepājas simfoniskais orķestris. Ceļš mūzikā līdz Lielajam dzintaram”, kurā ietverti Liepājas mūzikas vēstures nozīmīgākie notikumi un personības līdz Latvijas neatkarības atgūšanai. Arī teātra vēstures stāsts aptvers līdzīgu laikposmu – no 18. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta 90. gadu sākumam. “Teātra tradīcija ir viena no bagātākajām kultūras tradīcijām Latvijā. Tās lokālā unikalitāte ir ciešā saplūsme ar mūziku (operas, operetes un populārās mūzikas tradīciju). Teātris sintezē arī vizuālo un kustību mākslu. Tieši Liepājā teātra tradīcijai raksturīga arī amatierkolektīvu un profesionālā teātra sinerģija, kā arī sākotnējās vācu un vēlākās krievu teātra tradīcijas saplūsme, kas pāraug latviešu teātrī. Vienlaikus 20. gadsimta 30. gados te saglabājas dažādu mazākumtautību teātra notikumi, bet padomju gados aktīvi ir divi profesionāli teātri – latviešu (Valsts Liepājas teātris) un krievu (Sarkankarogotās Baltijas flotes teātris). Turklāt Liepājas teātris ir vienīgais Latvijā, uz kura skatuves ilgu laiku sadzīvojuši vai visi šīs mākslas veidi – dramatiskais, muzikālais, leļļu teātris un pat balets,” ar videostāsta ideju iepazīstina projekta vadītāja, teātra zinātniece Vēsma Lēvalde. Scenārijs paredz izveidot populārzinātnisku, aptuveni 15 minūšu garu videostāstu ar bagātīgu vizuālo materiālu. Šim nolūkam projekta autori digitalizējuši vairāk nekā 100 fotogrāfiju, apstrādāti vairāki videoieraksti no teātra, muzeju un privātajiem arhīviem. Vizuālo tēlu veidos DavidsMediaLV. “Liepājas teātra tradīcijas vēsture” būs pieejama ikvienam interesantam bez maksas bibliotēku elektroniskajā tīklā, kā arī tiks nodota nekomerciālai izmantošanai projekta atbalstītājiem.

Projekts izstrādāts Liepājas Tautas teātra aktieru biedrības “Te un nekur citur” paspārnē, tā mērķis ir jauna lokālās kultūras piedāvājuma – teātra tradīcijas veidošanās vēstures – radīšana digitālajā vidē, popularizējot Liepājas kultūrtelpas unikalitāti, stiprinot iedzīvotāju lokālo identitāti un pašapziņu. Projektu finansiāli atbalsta Liepājas Kultūras pārvalde, ar arhīva materiāliem dalījies Liepājas teātris, izmantoti arī vairāki privātie arhīvi.

Foto: Skaņu ierakstu studijā “Lighthouse” Emīls Dreiblats ierunā aizkadra tekstu.

2021. gada vasarā Liepājas Universitāte ir noslēgusi līgumu par pētījumu „Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca” Eiropas Sociālā fonda atbalstītajā projektā „Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide un īstenošana” (Nr. 8.3.6.2/17/I/001). Šī pētījuma realizēšanas partneres ir Latvijas Universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte. Pētījuma pasūtītājs ir Izglītības un zinātnes ministrija.

Liepājas Universitāti pārstāv četras pētnieces: trīs no Kurzemes Humanitārā institūta – Diāna Laiveniece, Anita Helviga, Ilze Miķelsone – un viena no Izglītības zinātņu institūta – Zenta Anspoka. Darba grupu vada vadošā pētniece Diāna Laiveniece. Projekta realizēšanas laiks – 24 mēneši.

Pētījuma mērķis ir izstrādāt izglītības terminu skaidrojošo tiešsaistes vārdnīcu latviešu valodā ar terminu ekvivalentiem angļu, vācu, franču un krievu valodā, lai nodrošinātu izglītības terminoloģijas attīstību, izglītības terminu kvalitatīvu lietojumu un vienotas izpratnes veidošanos. Pētījuma procesā tiek apzināta esošajās datubāzēs un terminu vārdnīcās, glosārijos, normatīvajos dokumentos, mācību standartos, programmās, politikas plānošanas dokumentos iestrādātā izglītības terminoloģija. Tiek analizēts un precizēts esošo nozares terminu saraksts, papildinot to ar jauniem terminiem – šķirkļiem, ņemot vērā šādus nosacījumus: terminu atlase un datubāzes papildināšana ar jauniem un precizētiem terminiem 3000 šķirkļu apjomā; izglītības terminu saraksts pamatjomās un apakšnozarēs visos izglītības līmeņos un izglītības sistēmai būtiskos aspektos; terminu tulkojums četrās valodās – angļu, vācu, franču, krievu.

Izstrādātās vārdnīcas šķirkļi paredzēti publiskai pieejamībai pēc tam, kad Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija būs apstiprinājusi nozares terminu vārdnīcu un publicējusi to Nacionālajā terminoloģijas portālā (www.termini.gov.lv).

„Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstīs” (2021. gada 75. sējuma 2. numurā) ir publicēts muzikologa Arnolda Klotiņa raksts „Top Liepājas mūzikas vēsture”, kurā ir atzinīgi novērtēts KHI pētnieces Vēsmas Lēvaldes un profesores Ilzes Valces ieguldītais darbs Liepājas mūzikas vēstures izpētē. A. Klotiņš uzsvēris, ka pētījums ir ievirzīts plašā gultnē, jo tiek veikta visu agrāk publicēto faktu pārbaude un trūkstošo datu izpēte: arhīva materiāli, fotogrāfijas, personu biogrāfijas, notikumu un vietu apraksti. Ar izpētes rezultātiem var iepazīties konferenču ziņojumos un zinātniskās publikācijās, brīvpieejas video prezentācijā, videofilmā „Liepājas simfoniskais orķestris – ceļš mūzikā”, koncertzāles „Lielais dzintars” lekcijā (rakstam pievienotas norādes uz visiem šiem resursiem). Muzikologs aicina izpēti turpināt, gan ejot dziļumā – veicot analītisku darbu cēloņu un kontekstu skaidrojumā, gan vēršoties plašumā – aptverot arī kormūziku un citus mūzikas veidus un žanrus. Raksta autors norāda: „Enerģiski iesāktais Liepājas mūzikas vēstures fundamentālais pētījums noteikti turpināms.”

Sk.: http://www.lasproceedings.lv/notikumi-zinatnes-dzive-lza-vestis-a-dala-2021-gads-75-sejums-2-numurs/

Liepājas Universitātes folkloras materiālu atšifrēšanas talka

Aicinām talkā atšifrēt un pārrakstīt Liepājas Universitātes studentu vāktos folkloras materiālus! Tur sev ko interesantu un noderīgu atradīs gan folkloras un tradīciju interesenti, gan studenti, skolēni, novadpētnieki, arī kultūras un tūrisma nozares ļaudis. Plašajā materiālu klāstā atrodami visdažādākie materiāli: vietu nostāsti un teikas, atmiņu stāsti, tautasdziesmas un ziņģes, tradīciju apraksti, derīgi padomi, kā arī plašs ēdienu recepšu un rokdarbu rakstu klāsts.

Liepājas Universitātes folkloras materiālu arhīvā glabājas 310 studentu iesniegti folkloras prakšu vākumi, kas vākti no 1989. gada līdz 2020. gadam. Ar VPP projekta “Humanitāro zinātņu digitālie resursi: integrācija un attīstība” (Nr.VPP-IZM-DH-2020/1-0001) atbalstu šie folkloras materiāli tiek digitalizēti un publicēti tiešsaistē Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv. Liepājas Universitātes studentu materiāli sakārtoti 27 kolekcijās, kur reģistrētas 24753 folkloras vienības, kas jau ievietotas digitālajā arhīvā garamantas.lv. Darba turpinājumā materiāliem tiek pievienoti metadati – ziņas par teicējiem, vācējiem un folkloras tekstu pierakstes vietām.

Lai šie materiāli būtu vieglāk pieejami un plašāk izmantojami, tiek organizēta akcija «Atšifrēšanas talka», kurā folkloristi aicina ikvienu interesentu izzināt dzimtajā pusē savāktos folkloras un tradīciju materiālus, palīdzot atšifrēt un pārrakstīt digitalizētos studentu pierakstus. Iespējams, ka starp šiem materiāliem atrodams arī pašu ģimenes, radu vai draugu lokā pierakstītais. Īpaši aicinām talkā kurzemniekus, jo liela daļa materiālu vākti Kurzemē, taču ir krietni daudz materiālu arī no citiem novadiem.

Akcijas laikā visi interesenti interneta vietnē www.garamantas.lv  varēs piedalīties virtuālajā talkā – tradicionālās kultūras materiālu pārrakstīšanā. Katram tur iespējams izvēlēties savām interesēm atbilstošus materiālus. Darboties iespējams visur, kur vien pieejama piekļuve internetam.

Šifrēt failus var ikviens lietotājs, kas ir reģistrējies lietotnē garamantas.lv. Informācija par šifrēšanas norisi rodama šeit.

Informācija par šifrēšanai pieejamajām kolekcijām atrodama vietnē – http://garamantas.lv/liepu-talka.

2020. gada nogalē tika pasniegtas Liepājas Gada balvas zinātnē. Nominācijā „Gada balva starpnozaru pētniecībā” saņēma KHI pētniece Ieva Ančevska par apgādā „Zinātne” izdoto monogrāfiju „Latviešu dziedināšanas tradīcija”.

Autore daudzu gadu garumā turpinājusi pētījumu par latviešu dziedināšanas tradīcijām, apkopojot ekspedīcijās iegūtos materiālus, studējot folkloristikas un etnoloģijas vākumu un pētījumus, izmantojot profesionālu farmaceitu un etnobiologu konsultācijas, zinātniski un metodoloģiski analizējot kulūrantropoloģiski svarīgu tēmu.

Kā norādījis vācu kultūrantropologs un etnobotāniķis Volfs Dīters Štrols (Wolf-Dieter Strol), šī grāmata pilnveido izpratni par seno ziemeļu tautu kultūras tradīciju attīstību, kas veido saikni ar Eirāzijas un Ziemeļamerikas tautu šamanisma un dziedināšanas praksēm, īpaši izceļot objektīvos starpkultūru salīdzinājumus un veidojot etnovēsturisku perspektīvu. Savukārt Latvijas sabiedrības interese daudz lielāka ir par pētījuma praktisko daļu: par dziedināšanas tradīcijas vēsturi, par metodēm un paņēmieniem, par izmantojamajiem līdzekļiem, tostarp, augu valsts produktiem. Tādējādi šī grāmata 2020. gada laikā kļuvusi par vienu no pieprasītākajām un pārdotākajām grāmatām Latvijas grāmatu tirgū. Apgāds ir sagatavojis papildu metienu. Grāmatas izdošanu atbalstījuši gan privātie mecenāti, gan Valsts Kultūrkapitāla fonds, gan Liepājas Universitāte.

Monogrāfijas recenzente, farmācijas zinātņu doktore Vija Eniņa norādījusi, ka vērtīgs un noderīgs ir „pielikums par ārstniecības augu lietošanu tautas tradīcijā, kurā apkopota informācija par folkloras avotos biežāk minētu 89 ārstniecības augu lietojumu salīdzinājumā ar farmaceitu un fitoterapeitu atziņām, papildināta ar lietošanu tautas tradīcijā”. Apgāda „Zinātne” vadītāja Ingrīda Segliņa raksta: „Grāmatai piemīt tā teicamā īpašība, kas uzrunā lasītāju – akadēmisks korektums apvienojumā ar dzīvu, saistošu materiāla kārtojuma un izklāsta veidu.”

I. Ančevskas monogrāfijas „Latviešu dziedināšanas tradīcija” pieprasījums un interese par to liecina, ka tas ir notikums ne tikai Liepājas Universitātē un Liepājas pilsētā, bet arī Latvijas zinātnes telpā un Eiropas kontekstā. I. Ančevskas vārds Eiropas etnomedicīnā ir atpazīstams kā augstas kvalitātes zīmols, autore ir jauna ceļa pieteicēja Latvijas akadēmiskajā vidē.

Balvu zinātnē par mūža ieguldījumu saņēma arī Gunta Smiltniece.

Liepājas pilsētas domes ikgadējā apbalvojuma „Goda un gada liepājnieks” ceremonija 2020. gadā nenotika kā parasti, jo ārkārtas situācija vīrusa dēļ neļāva pulcēties Liepājas dzimšanas dienas svinībās. Klātienes sveicieni izpalika, bet KHI kolektīvs īpaši priecājas par HMZF divām kolēģēm, kas ieguva goda nosaukumu „Gada liepājnieks 2019”. HMZF profesorei un dekānei Zandai Gūtmanei goda nosaukums piešķirts par ieguldījumu LiepU humanitāro un mākslas zinātņu studiju un pētniecības attīstīšanā, kā arī izdoto pētījumu „Totalitārisma traumu izpausmes Baltijas prozā”. Z. Gūtmane ir KHI zinātniskās padomes locekle, tādējādi piedalās visu ar zinātni un pētniecību saistīto jautājumu izskatīšanā, nodrošinot fakultātes un institūta darbības saskaņošanu. Savukārt HMZF lektorei Lindai Zulmanei goda nosaukums piešķirts kā Latvijas Rakstnieku savienības valdes loceklei un Liepājas nodaļas vadītājai, arī kā Piejūras pilsētu literārās akadēmijas koordinatorei Kurzemē. Pašvaldība novērtējusi L. Zulmanes iniciatīvu un personīgo ieguldījumu Liepājas literātu darbu izdošanā 2019. gadā un literārās dzīves veicināšanu Liepājā. Sadarbība ar Rakstnieku savienības Liepājas nodaļu izvērtusies ļoti cieša ne tikai fakultātei, bet arī institūtam, piemēram, projektu pieteikumu sagatavošanā un to realizēšanā.

2019. gada nogalē sabiedriskā fonda „Uniting History”, Liepājas simfoniskā orķestra un koncertzāles „Lielais dzintars” pārstāvji piedāvāja LiepU noslēgt līgumu par Liepājas simfoniskā orķestra vēstures izpēti, fokusējoties uz starpkaru periodu un orķestra mūziķu likteņiem Otrajā pasaules karā. Balstoties uz iepriekšējo sadarbību, pētījumā tika iesaistīta KHI pētniece Vēsma Lēvalde, kas 2018.–2019. gadā izstrādāja „Lielā dzintara” reprezentācijas grāmatas koncepciju un saturu. Lai nodrošinātu pētījuma kvalitāti ne tikai kultūrvēsturiskā, bet arī muzikoloģijas aspektā, projektā tika iesaistīta profesore, kordiriģente un pedagoģe Ilze Valce. Līgums paredzēja trīs mēnešus ilgu pētniecības laiku. Pirmie pētījuma rezultāti tika izklāstīti LiepU konferencē „Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā” 2020. gada 5.–6. martā. Sākotnēji pētījuma rezultātus bija plānots izmantot izstādē, kas kuplinātu Pēterburgas simfoniskā orķestra koncertu Liepājā, taču pandēmijas dēļ tika atcelts gan koncerts, gan izstāde. Ārkārtas stāvoklis valstī apgrūtināja pētniecisko darbu, tomēr V. Lēvalde sagatavoja zinātnisku publikāciju „Atskaņotājmākslas attīstība Liepājā un Otrā pasaules kara ietekme uz mūziķu likteņiem”, kas tiks publicēta 2021. gadā. Pētījuma gaitā atklājās jauni, līdz šim zinātniski neanalizēti vai pat nezināmi fakti mūzikas vēsturē, uz to norādīja arī zinātniskā raksta recenzents Arnolds Klotiņš. Līdzās materiālu izpētei valsts un mūzikas iestāžu arhīvos pētnieces sadarbojās arī ar Liepājas Dzimtsarakstu nodaļas arhīva darbiniecēm, iegūstot unikālus biogrāfiskus datus par vairākiem Liepājas mūzikas un teātra vēsturē nozīmīgiem cilvēkiem. Projekta noslēgumā fonda „Uniting History” pārstāvji nolēma pētījuma rezultātus apkopot videomateriālā, kas vienlaikus kalpotu arī kā Liepājas simfoniskā orķestra reprezentācijas materiāls. Savukārt koncertzāles vadība uzaicināja abas pētnieces paplašināt pētāmo tematu un sagatavot publiskus pirmskoncerta lasījumus koncertzāles „Lielais dzintars” piecu gadu jubilejas sarīkojumos. 2020. gada 30. un 31. oktobrī „Lielā dzintara” kamerzālē notika I. Valces un V. Lēvaldes lasījums „Liepājas kultūras akvarelis. Ceļš mūzikā līdz „Lielajam dzintaram””. Pētījums par atskaņotājmākslinieku, diriģentu un mecenātu likteņiem tika papildināts ar ieskatu Liepājas vēsturiskajās kultūrvietās, balstoties uz arhīvu materiāliem un 18.–20. gadsimta publicistiku. Lasījumi ir nofilmēti, ieraksts pieejams LiepU mācību un pētnieciskiem nolūkiem. Daļa materiālu publicēti interneta portālā irliepaja.lv, par pētījumu ieinteresējusies arī žurnāla „Ilustrētā Pasaules Vēsture” redakcija. Abas pētnieces apsver iespēju sagatavot projekta pieteikumu, lai turpinātu darbu un izveidotu monogrāfiju par Liepājas atskaņotājmākslas vēsturi, ietverot simfoniskā orķestra, operas, teātra un mūzikas izglītības tradīciju.

• 

• 

2020. gada 18. septembrī galerijas „Romas dārzs” Berči zālē tika pasniegta Egona Līva piemiņas balva „Krasta ļaudis”, to saņēma arī KHI vadošā pētniece Benita Laumane par monogrāfiju „Zvejasrīku nosaukumi Latvijas piekrastē” (2019). Egona Līva piemiņas balvai var pieteikt latviešu oriģinālliteratūras darbus prozā, kas saistās ar jūras un piekrastes atspoguļojumu. B. Laumane saņēma galveno balvu un naudas prēmiju.