Latviešu dziedināšanas tradīcijas atspoguļotas grāmatā

2020. gada 1. martā Rīgā „Grāmatu izstādē 2020” un 6. martā Liepājā konferencē „Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā” notika KHI pētnieces Ievas Ančevskas grāmatas „Latviešu dziedināšanas tradīcija” atklāšana. Tās galvenās nodaļas vēsta par dziedināšanas tradīcijas liecībām un pētījumiem Latvijā, pievēršas dziedināšanas metodēm un izmantotajiem līdzkļiem, kā arī iezīmē tradīciju dzīvotspēju mūsdienās. Darba recenzente Janīna Kursīte apgalvo, ka Ievas Ančevskas paveiktais milzīgais darbs ir pozitīvas apbrīnas vērts. Bet pati autore atklāšanas brīdī teica, ka jūtoties tā, it kā palaistu pasaulē vēl vienu bērnu. Grāmata izdota apgādā „Zinātne” (415 lpp.) ar bagātīgu pielikumu „Ārstniecības augu lietošana tautas tradīcijā”, kas ir vērtīgs pētījums ne tikai folkloristikā, bet arī biomedicīnā.

Realizēts Liepājas Kultūras pārvaldes līdzfinansētais projekts un izdota grāmata par zvejasrīku nosaukumiem

2019. gada pašās beigās iznākusi KHI vadošās pētnieces Benitas Laumanes monogrāfija „Zvejasrīku nosaukumi Latvijas piekrastē”, tajā valodniece turpina sev tuvu tēmu – zvejniecības leksika latviešu valodā. Darbs paveikts ar Liepājas Kultūras pārvaldes līdzfinansēto projektu „Benitas Laumanes monogrāfija par zvejasrīku nosaukumiem jūras piekrastē – sagatavošana publicēšanai, izdošana un prezentēšana sabiedrībai” (Nr. 2019/KP019). Projektu izstrādāja KHI direktore Anita Helviga, kas ir arī minētās monogrāfijas atbildīgā redaktore. Projekta iesniedzējs bija Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas nodaļa (vadītāja Linda Zulmane). B. Laumanes vairāku gadu darbs pie monogrāfijas ir rezultējies glītā izdevumā (507 lpp.), par projekta līdzekļiem piesaistot mākslinieka, redaktoru, tulkotāju un maketētāja pakalpojumus, kā arī daļēji nodrošinot tipogrāfijas izdevumu samaksu. Tekstam pievienotas gan kartes, gan melnbalti zīmējumi, gan krāsaini fotoattēli, kas vizualizē aprakstītās reālijas. Grāmatas atvēršanas pasākumi plānoti 2020. gada pirmajā pusē.

Gada balva zinātnē par starpnozaru pētījumu

2019. gada 20. decembrī tika pasniegtas Liepājas pilsētas Gada balvas zinātnē. Starpnozaru pētniecībā balvu saņēma HMZF profesore Zanda Gūtmane par 2019. gadā publicēto monogrāfiju „Totalitārisma traumu izpausmes Baltijas prozā” (recenzija lasāma Scriptus Manet 10. numurā). Z. Gūtmanes devumu gada balvai izvirzīja KHI zinātniskā padome un kopsapulce. Formāli Z. Gūtmane nepieder nevienam zinātniskajam institūtam, bet noturīgā pētnieciskā interese un dažādu projektu atbalsts ir ļāvis daudzu gadu pētniecības darbu realizēt ļoti plašā monogrāfijā, kas izdota LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā.

Aizvadīts pirmais gads VPP projektā „Latviešu valoda” un LZP projektā „Latviešu zinātnes valoda intralingvālā aspektā”

2019. gada 1. decembrī apritēja gads, kopš KHI pētnieki iesaitījušies VPP projekta „Latviešu valoda” realizēšanā. Piecos apakšvirzienos piedalās 14 pētnieku. Pirmajā no trim projekta gadiem paveiktais atspoguļots apmēram 30 referātos, sagatavotas vairāk nekā desmit zinātnisku publikāciju (sk. https://www.liepu.lv/lv/1171/liepu-istenotas-programmas-un-projekti).

Savukārt LZP projektā „Latviešu zinātnes valoda intralingvālā aspektā” aizvadītais gads nozīmē, ka jau puse no projektam atvēlētā laika ir pagājusi. Tajā iesaistījušies 4 KHI pētnieki, kuru veikums redzams 5 referātos un 4 rakstos (sk. https://www.liepu.lv/lv/1196/latviesu-zinatnes-valoda-intralingvala-aspekta).

Iepazīst Gruzijas teātrus

No 3. oktobra līdz 7. otobrim Kurzemes Humanitārā institūta pētniece Vēsma Lēvalde Latvijas delegācijas sastāvā piedalījās Gruzijas nacionālajā teātru skatē, kuras laikā notika arī vairākas starptautiskas meistardarbnīcas/prezentācijas ar kopējo nosaukumu „Art Market” (‘Mākslas tirgus’). Četrās dienās teātra nozares eksperti no dažādām valstīm noskatījās astoņas izrādes, tostarp starptautiski pazīstamā teātra un kino režisora, skulptora un rakstnieka Rezo (Revaz) Gabriadzes (filmu „Mimino”, „Kin-dza-dza” u. c. autors) marionešu teātra izrādi „Mana pavasara rudens”, kas poētisku un vienlaikus ironisku metaforu veidā atspoguļo paša Rezo Gabriadzes atmiņas par pēckara gadiem Kutaisi. Programmā bija iekļautas ne tikai tradicionālas teātra izrādes, bet arī tā sauktie vietas jeb site-specific iestudējumi, kā arī sociāli un politiski ass poļu un gruzīnu kopprojekts par atšķirīgu vēstures interpretāciju un saprašanās tēmu. Nozīmīgs bija Vaines Makgregora (Wayne McGregor) studijas vadītājas Žasmīnas Vilsones (Jasmin Wilson), Dortmundes Teātra un digitalizācijas akadēmijas (Akademie für Theater und Digitalität, Vācija) dramaturga Mihaela Aikhofa (Michael Eickhoff) un akadēmijas mākslinieciskā direktora Markus Lobesa (Marcus Lobbes) priekšlasījums un diskusija par digitālo tehnoloģiju izmantošanu aktieru un dejotāju apmācībā un iestudējumu vizualitātes paspilgtināšanā. Diskusija izvērtās arī par digitalizācijas ietekmi uz naratīvu un digitalizēto izrāžu auditorijas uztveres izmaiņām, kas ir arī V. Lēvaldes pētniecisko interešu lokā.

Latvijas teātra pētnieces Ieva Rodiņa, Lauma Mellēna-Bartkeviča, Ērika Zirne, Vēsma Lēvalde, kā arī Jaunā Rīgas teātra dramaturģe Margarita Zieda Gruzijas teātru skatē piedalījās pēc Gruzijas Starptautiskā teātra institūta ielūguma. Ceļojuma izdevumus KHI pētniece sedza no personīgajiem līdzekļiem.

Terminoloģijas simtgades konference

2019. gada 3. oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika konference „Latviešu terminoloģija simts gados: pirmās terminoloģijas komisijas atceres konference”, kurā pulcējās terminoloģijas jomas speciālisti un interesenti. Vienu no referātiem nolasīja Kurzemes Humanitārā institūta pētniece Anita Helviga – „Latviešu valodas terminoloģijas komisijas 8. biļetena (1950) materiāls laikmeta un nozares kontekstā”. Tas bija pētījums, kas veikts VPP projektā „Latviešu valoda”. Pavisam tika nolasīti divdesmit divi referāti, referētāju vidū bija tādi terminoloģijas speciālisti kā Māris Baltiņš, Juris Baldunčiks, Andrejs Veisbergs, Regīna Kvašīte, Juris Gunārs Pommers, Aldis Lauzis u. c. No LiepU konferencē piedalījās arī docente Velga Laugale ar referātu „Latvijas izglītības sistēmas termins „ģimnāzija” simts gados: lietišķais aspekts”.

KHI pētniece starptautiskā konferencē „Kā pārvarēt plaisu?” (Mind the Gap)

2019. gada 24. un 25. septembrī Lietuvas Mūzikas un teātra mākslas akadēmijā (Viļņā) notika Baltijas Drāmas forums un starptautiskā teātra zinātnes konference „Kā pārvarēt plaisu?” (Mind the Gap). Konferencē piedalījās Kurzemes Humanitārā institūta pētniece, Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes docente Vēsma Lēvalde ar referātu „Digimodernisms teātrī: perspektīva un naratīvs” (Digimodernism in Theatre: Perspecitive and Narrative). Teātra zinātnieces V. Lēvaldes referāts, kurā teorētiskais pētījums bija papildināts ar vairāku Latvijas, Lietuvas un Igaunijas izrāžu piemēriem, izraisīja lielu interesi. Autore saņēma uzaicinājumu sagatavot publikāciju krājumam, kurā iecerēts apkopot Igaunijas, Latvijas un Lietuvas teātra zinātnieku pētījumus. Konferencē uzstājās 14 referenti, pulcējot nozares interesentus – teātra zinātniekus, doktorantus un maģistrantus, kā arī starptautiski praktizējošus režisorus un dramaturgus. Referātu tēmas iezīmēja jaunus meklējumus teātra teorijā, gan mēģinot definēt laikmetīgos procesus skatuves mākslā, gan diskutējot par nozares terminoloģijas problēmām tulkošanas aspektā. Līdzās teorētiskiem pētījumiem praktiskajā pieredzē dalījās Latvijā dzimusī ASV režisore Jana Ross, kas iestudējusi izrādes daudzās valstīs un ieguvusi nozīmīgas balvas. Konferenci rīkoja Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmija sadarbībā ar teātra festivāla „Sirenos” organizatoriem. Konferences dalībniekiem tika dota iespēja apmeklēt arī vairākas festivāla izrādes. V. Lēvaldes līdzdalību konferencē finansiāli nodrošināja Latvijas Teātra darbinieku savienība un Kurzemes Humanitārais institūts.

LiepU pētnieces piedalās konferencē Poznaņas Universitātē (Polija) un saņem piedāvājumu publicēt savus rakstus

Liepājas Universitātes četras pētnieces saņēmušas uzaicinājumu sagatavot un iesniegt savus pētījumus zinātnisko rakstu krājumā „Perspectives of Baltic Philology”. Šādu iespēju devusi piedalīšanās starptautiskajā zinātniskajā konferencē „Baltu filoloģijas perspektīvas, V” (Perspectives of Baltic Philology, V), kas Adama Mickeviča Poznaņas Universitātē (Uniwersytet im. Adama Mickiewicza w Poznaniu) notika 2019. gada 16. un 17. septembrī.

Kurzemes Humanitāro institūtu pārstāvēja pētniece Anda Kuduma ar pētījumu „Vēsturiskās un sabiedriskās pieredzes slazdi latviešu sieviešu īsprozā: Janas Egles un Daces Vīgantes piemērs” un zinātniskā asistente Ieva Kaija Ozola ar pētījumu „Metal music in Baltics – where to draw a line?” (Metālmūzika Baltijā – kur vilkt robežu?). No Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes konferencē piedalījās asociētā profesore Zanda Gūtmane ar pētījumu „Nacionālās literatūras vēsture kā slazds: krievu literatūras nozīme latviešu literatūras virzībā pēc Atkušņa” un lektore Linda Zulmane ar pētījumu „Labirints Andrieva Niedras prozā”.

Slazds, labirints, robeža, strupceļš, sprosts kultūrā un valodā – šie atslēgvārdi iezīmēja šī gada konferences konceptuālās aprises. Bez Polijas un Lietuvas pētniekiem ļoti plaši bija pārstāvēta arī Latvijas filologu saime: Ieva Kalniņa, Līga Ulberte, Janīna Kursīte, Inguna Daukste-Silasproģe, Edīte Tišheizere, Anita Rožkalne u. c.

Poznaņas Universitāte ir viens no mūsu universitātes sadarbības partneriem.

Filoloģijas pētījumi rītdienas dimensijā

27. septembrī, kad LiepU notika dažādi pasākumi Eiropas Zinātnieku nakts projektā, KHI sadarbībā ar HMZF piedāvāja arī savu programmu„Filoloģijas pētījumi rītdienas dimensijā”. Pirmajā nodarbībā „„Latviešu valodas rokasgrāmata” – elektroniski izmantojams pašmācības un uzziņu materiāls ikvienam valodas lietotājam” KHI pētnieces un HMZF docentes Anita Helviga un Daiga Straupeniece, kas ir arī šīs rokasgrāmatas līdzautores, izstāstīja un praktiski parādīja, kā darbojas šis mācību līdzeklis. Otrajā nodarbībā „Kā gaistošo padarīt mūžīgu – izlokšņu ierakstīšana, atšifrēšana, glabāšana, pētīšana” VPP projekta „Latviešu valoda” pētniece Ieva Ozola un asistente Līga Agruma apmeklētājus iepazīstināja, kā kopš 19. gadsimta beigām attīstījusies izlokšņu runas pierakstīšana, ierakstīšana un glabāšana, kādi vākumi atrodami KHI. Īpašu interesi izraisīja valodas tehnoloģiju platforma Hugo, kas spēj veikt runas atpazīšanu, teksta nolasīšanu, tulkošanu un apstrādi. Trešo nodarbību „Valodas korpuss – kas tas ir un kā tas top” novadīja studiju programmas „Baltu filoloģija, kultūra un komunikācija” 4. kursa studente Dana Tihomirova, kas darbojas Latvijas Zinātņu padomes (LZP) projektā „Latviešu zinātnes valoda intralingvālā aspektā”. Ceturtajā nodarbībā „Kurzemes kultūras digitālā enciklopēdija – ko tur varēs atrast” projekta darba grupu pārstāvēja Anda Kuduma un Sandra Okuņeva, rādot vairākus šķirkļus no topošās enciklopēdijas. Piektajā nodarbībā „Liepājas Universitātes zinātnieki Nacionālajā repozitārijā un datubāzēs” LiepU sistēmbibliotekārs Einārs Skuja demonstrēja, kur un kā atrodami mūsu pētnieku publicētie zinātniskie raksti.

Par dzeju un dzejnieces lomu sabiedrībā

12. septembrī tradicionālajā Dzejas dienu sarīkojumā „Autors. Teksts. Lasītājs” dzejnieces Iveta Ratinīka un Anna Auziņa bija pulcējušas pilnu auditoriju, piedāvājot sarunu par tēmu „Dzejniece un viņas lomas mūsdienu sabiedrībā”. Tēmu ievirzīja literatūrzinātniece Anda Kuduma, turklāt abas viešņas pašas uzturēja ļoti dzīvu sarunu par spilgtiem pārdzīvojumu atklājumiem, par kritiku un iedvesmu, par izglītību un politiku un vēl daudz ko citu. Tikšanās beigās skanēja arī daži dzejas lasījumi. Klausītāju vidū bija gan universitātes docētāji un studenti, gan pilsētas skolu pārstāvji, gan bibliotēku un citu kultūras jomu darbinieki.