VPP projekta „Latviešu valoda” pētījumi konferencē Spānijā

2019. gada 1.–3. jūlijā Palma de Maljorkā (Spānijā) norisinājās izglītības aktualitātēm veltīta starptautiska zinātniska konference „EDULEARN19, 11th International Conference on Education and New Learning Technologies”, kurā piedalījās arī VPP projekta „Latviešu valoda” dalībnieces Dace Markus, Ingēra Tomme-Jukēvica un Tija Zīriņa. Konferencē tika prezentēts D. Markus, T. Zīriņas un Kārļa Markus pētījums „Education in the State Language: Problems and Necessary Solutions in Pre-school Education Institutions (Izglītība valsts valodā: problēmas un nepieciešamie risinājumi pirmsskolas izglītības institūcijās). Sagatavotais raksts publicēts konferences rakstu krājumā, kas iekļauts Web of Science datu bāzē.I. Tomme-Jukēvica konferencē piedalījās ar diviem referātiem: „Assessing linguistic performance of children acquiring second language (Latvian) in preschool education” (Pirmsskolas izglītības iestāžu bērnu otrās (latviešu) valodas lingvistiskā snieguma vērtēšana) un „The types of errors in the speech production of preschoolers acquiring Latvian as the second language in an instructional setting” (Pirmsskolas vecuma bērnu runas kļūdu tipi, apgūstot latviešu valodu kā otro valodu formālā mācību vidē). Otrā referāta atziņas lasāmas publikācijā zinātniskās konferences rakstu krājumā Web of Science datu bāzē. KHI pētniece I. Tomme-Jukēvica konferencē vadīja sekciju „Language Learning Experiences” (Valodu mācīšanās pieredze). Sekcijā tika diskutēts par kreativitātes veicināšanu, informācijas tehnoloģiju izmantojumu un valodas prasmju vērtēšanu/kritērijiem svešvalodas/otrās valodas mācībās.

Valsts pētījumu programmā „Latviešu valoda” Liepājas Universitātes pētnieku grupa kopā ar sadarbības partneriem no Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas un LU Matemātikas un informātikas institūta turpina darbu. D. Markus vadībā darba grupa jau veikusi pirmsskolas vecuma bērnu runas ierakstus Kurzemē un Rīgā. Par pētījumiem kopumā nolasīti 18 referātu, informācija sniegta arī profesionāļu semināros, pirmsskolas izglītības iestāžu bērnu vecāku sanāksmēs un presē.

Etnomedicīnas kongress Minhenē

No 10. līdz 12. maijam Minhenē notika Pasaules Etnomedicīnas un holistiskās medicīnas kongress. Jau piekto gadu Latviju šajā kongresā pārstāv KHI folkloras pētniece Dr. philol. Ieva Ančevska, saņemot uzaicinājumu no kongresa organizētājiem. Kongresā viņa piedalījās ar referātu par latviešu dziedināšanas tradīciju mūsdienās un diviem ziņojumiem darba grupās – par tradīcijas pārmantošanu un turpināšanu, kā arī par vārdformulu izmantošanu tautas ārstniecībā.

Šajā kongresā ik gadus tiekas pētnieki – etnologi, antropologi un medicīnas zinātņu pārstāvji, kā arī tradīciju pārzinātāji un turpinātāji no dažādām pasaules zemēm un tautām. Šī gada kongresā tika pārstāvētas gan dažādas Eiropas tradīcijas – no Austrijas, Šveices un Vācijas, gan arī Navaho cilts indiāņu (ASV) tradīcija, baškīru tradīcija, maori tradīcija no Jaunzēlandes, senās tradīcijas no Peru, Bolīvijas un Brazīlijas, kā arī daudzas citas. Kongresa dienās tiek meklētas kopīgās un atšķirīgās iezīmes dažādu tautu ārstniecībā, tiek apspriesti mūsdienu situācijai aktuāli dziedināšanas līdzekļi un veselības koncepcijas. Kongresa darba gaitā pētniekiem iespējams gūt idejas tālākiem tradīciju pētījumiem un sastapt sadarbības partnerus kopīgu projektu veidošanai.

Divi lasījumi lekciju ciklā „Pētniecības fokusā Kurzeme” Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā

21. februārī lekciju ciklā „Pētniecības fokusā Kurzeme” galvenā uzmanība bija veltīta valodas jautājumiem. KHI pētnieces Ievas Ozolas priekšlasījumā „Liepājas Universitātes valodnieku pētījumu iekļaušanās Valsts pētījumu programmas projektā „Latviešu valoda”” tika raksturoti LiepU valodnieku uzdevumi un sagaidāmie rezultāti projektā, parādīta pēctecība ar iepriekš veiktajiem pētījumiem, kā arī zinātniskā sadarbība ar LU Latviešu valodas institūtu. Savukārt VPP projekta pētniece un HMZF profesore Linda Lauze klausītājus iepazīstināja ar pētījumu „Vietniekvārdi tu un jūs latviešu valodā: kopīgais un atšķirīgais”.

9. maijā notika sestie un šajā ciklā pēdējie lasījumi, kas galveno uzmanību veltīja literatūras jautājumiem. KHI vadošais pētnieks Edgars Lāms referātā „Miķelis Valters un latviešu literatūra” runāja par Liepājā dzimušā ievērojamā Latvijas politiķa un diplomāta M. Valtera mazāk zināmo darbību literatūras jomā. E. Lāma otrā aplūkotā tēma bija „Literārais process šodienas Liepājā”. KHI pētnieces Andas Kudumas referāts „Vienas dzimtasliterārā dzīve: Edvīns Eglājs, Gunta Šnipke, Jana Egle” iepazīstināja ar šiem talantīgajiem vienas dzimtas pārstāvjiem Liepājas pusē.

Gada liepājniece – mūsu pētniece

2019. gada 18. martā – Liepājas dzimšanas dienā – tiek piešķirts goda nosaukums „Gada liepājnieks”. 2019. gadā tituls „Gada liepājniece” piešķirts LiepU rektorei, KHI vadošajai pētniecei Dacei Markui par ieguldījumu izglītībā un zinātnē. D. Markus kā zinātniece vada Valsts pētījumu programmas projekta „Latviešu valoda” apakšprojektu „Latviešu valodas apguve”, kurā bez Liepājas Universitātes ir iesaistīta arī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts. 2019. gadā D. Markus nolasījusi 13 referātu – gan Latvijā, gan ārzemēs: Igaunijā, Norvēģijā, Spānijā. Ļoti nozīmīgs panākums ir arī D. Markus 2019. gadā saņemtā Kārļa Mīlenbaha balva par praktisku devumu latviešu valodniecībā, šī apbalvojuma pamatā ir monogrāfija „Prognozējamā neprognozējamība. Bērnu valoda Latvijā” (par monogrāfiju lasāms Scriptus Manet 9. numurā).

Valodu apguves pētnieces Valensijā

2019. gada 11.–13. martā Valensijā (Spānijā) starptautiskā zinātniskā konferencē „INTED 2019, 13th International Technology, Education and Development Conference” tikās valodniecības un izglītības jomas pētniecības pārstāvji no dažādām pasaules valstīm, arī KHI vadošā pētniece Dace Markus un pētniece Ingēra Tomme-Jukēvica. D. Markus uzstājās ar referātu „Assessment tools of Latvian language aquisition: problems and application versions” (Latviešu valodas apguves vērtēšanas līdzekļi: problēmas un varianti). I. Tomme-Jukēvica piedalījās ar diviem referātiem: „The lexical competence of preschoolers acquiring Latvian as the second language in an instructional setting” (Pirmsskolas vecuma bērnu leksiskā kompetence, apgūstot latviešu valodu kā otro valodu formālā mācību vidē) un „Second language grammar of pre-school children acquiring Latvian as the second language in an instructional setting” (Pirmsskolas vecuma bērnu gramatiskā kompetence, apgūstot latviešu valodu kā otro valodu formālā mācību vidē). Ar referātos izklāstītajām atziņām var iepazīties publikācijās zinātniskās konferences rakstu krājumā, kas iekļauts arī Web of Science datu bāzē. I. Tomme-Jukēvica tika arī uzaicināta vadīt sekciju „Assessment in Foreign Languages Education” (Snieguma vērtēšana svešvalodu izglītībā), kurā tika apspriesti jautājumi par svešvalodu un otrās valodas prasmju testēšanu/vērtēšanu gan skolas un augstskolas, gan bērna valodas pētniecības kontekstā.

KHI pētniece saņem Liepājas Kultūras balvu un lasa lekciju Rīgas Latviešu biedrības namā

2019. gada 14. februārī Liepājas Kultūras balvu saņēma KHI pētniece Daiga Straupeniece par valodniecībā unikālu un kultūrvēsturiski nozīmīgu monogrāfiju „Latviešu valoda Lietuvā – Būtiņģē un Sventājā”. Par monogrāfiju lasāms žurnāla Scriptus Manet 9. numurā.

4. martā D. Straupeniece nolasīja lekciju „Latvieši Būtiņģē un Sventājā – ieskats identitātes un valodas izmaiņās”, kurā tika meklētas atbildes uz jautājumiem – vai ir iespējams saglabāt latviešu kopienas ilgtspēju Būtiņģē un Sventājā, kas un kādi ir valodas izmaiņu iemesli, kādas ir latviešu valodas lietojuma prognozes Lietuvas pierobežā.

Eiropas Teātra balvas pasniegšanas ceremonija

KHI pētniece Vēsma Lēvalde no šā gada 14. līdz 18. novembrim piedalījās Eiropas Teātra balvas pasniegšanas ceremonijā un laureātu izrāžu skatē Sanktpēterburgā (Krievija) kā viena no četriem Latvijas delegācijas dalībniekiem. Lai izceltu mūsdienu teātra daudzveidību, Eiropas teātra balvas žūrija ieviesusi vairākas nominācijas – bez jau minētās Eiropas teātra balvas piešķir arī vairākas Teātra realitātes balvas, kā arī ir nominācija „Atgriešanās”, proti, svētku nedēļas programmā iekļauj izrādes, kuru veidotāji balvu saņēmuši jau iepriekš, bet atkal un atkal apliecina savu jaunrades potenciālu. Vēl ir speciālā balva, kuru varētu pielīdzināt balvai par mūža ieguldījumu. Nedēļas laikā tiek piedāvāts noskatīties ne tikai laureātu izrādes (kopskaitā 15, no kurām izdevās redzēt septiņas, jo vairākas izrādes notika paralēli), bet arī tikties ar laureātiem, piedalīties diskusijās ar ekspertiem, kuru vidū ir ne tikai pazīstami teātra praktiķi, bet arī izcili teorētiķi. 15. novembrī notika arī Starptautiskās teātra kritiķu asociācijas Ģenerālā asambleja, kur uz vietu padomē pretendēja arī Latvija. Lai gan Latvijas pārstāves Laumas Mellēnas-Bartkevičas uzstāšanās tika augstu novērtēta, nepieciešamo balsu skaitu Latvijai savākt neizdevās. Tomēr jau pati kandidēšana pavēra jaunus kontaktus un iespējas Latvijas teātra kritiķu starptautiskajai darbībai.
Braucienu daļēji finansēja Eiropas teātra balvas organizācijas komiteja, Latvijas Teātra darbinieku savienība un pati pētniece.

2018. GADA NOMINĀCIJAS UN LAUREĀTI

17. EIROPAS TEĀTRA BALVA – Valērijs Fokins (Валерий Фокин)
SPECIĀLĀ BALVA – Nurija Espēra (Núria Espert Romero)
15. EIROPAS TEĀTRA REALITĀTES BALVA – Sidi Larbi Čerkuī (Sidi Larbi Cherkaoui); _Cirkus Cirkör_; Žiljēns Goselīns (Julien Gosselin); Jans Kļata (Jan Klata); Milo Rau; Tjago Rodrigess (Tiago Rodrigues)
ATGRIEŠANĀS – Ļevs Dodins (Лев Додин); Andrejs Mogučijs (Андрей Могучий) Avots: Premio PER IL Europa Teatro

 

Atklātā lekcija “Baltijas dramaturģijas skatuviskie risinājumi. Igaunijas piemērs”

Š. g. 20. septembrī LiepU HMZF notika docentes Vēsmas Lēvaldes atklātā lekcija “Baltijas dramaturģijas skatuviskie risinājumi. Igaunijas piemērs”. Lekcijā Dr. art. Vēsma Lēvalde klātesošos iepazīstināja ar pieredzi, kas iegūta Baltijas drāmas forumā Igaunijā šā gada septembrī. Lekcijas apmeklētāji guva ieskatu jaunākajā igauņu dramaturģijā, kas iestudēta dažādos Igaunijas teātros ciklā, kas veltīts valsts simtgadei. Foruma laikā Latvijas delegācija divdesmit cilvēku sastāvā noskatījās divpadsmit izrādes un piedalījās konferencē, kura notika trīs sekcijās. Sekcijā “Izrādes par nacionālo identitāti” ar prezentāciju uzstājās Dr. art. Zane Radzobe, sekcijā “Eksportspējīgā dramaturģija” – Dr. art. Vēsma Lēvalde un Mg. art. Lauma Mellēna-Bartkeviča, sekcijā “Komēdija” – Mg. philol. Ieva Rodiņa.

Zinātniskā ekspedīcija Priekules novadā

Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārais institūta pētnieki no 21. līdz 25. augustam devās tradicionālās kultūras un dialektoloģijas ekspedīcijā Priekules novadā – Gramzdas un Kalētu pagastos. Ekspedīcijas mērķis bija izpētīt Priekules novada iedzīvotāju pārmantotās tradicionālās kultūras vērtības un dzīvesstāstus, izzināt vietējo folkloras un tradīciju mantojumu, izpētīt un reģistrēt vietējās valodas iezīmes. Kā redzams no iepriekšējo zinātnisko ekspedīciju pieredzes, ekspedīcijas kādā novadā parasti tiek turpinātas pāris gadu, tad rezultāti tiek apkopoti un publicēti kultūrvēsturisku rakstu krājumā. Šāda krājuma izveide izpētes perioda noslēgumā plānota arī par Priekules novadu, tāpēc paredzēts nākamajā gadā pētījumus turpināt Priekules novada ziemeļu daļā. Ekspedīcijā piedalījās gan Kurzemes Humanitārā institūta pētnieki, gan arī Liepājas Universitātes pasniedzēji un studenti.

Latviešu valoda Lietuvā – Būtiņģē un Sventājā

Ir iznākusi pirmā grāmata par Sventājas un Būtiņģes izloksni – zinātniska monogrāfija “Latviešu valoda Lietuvā – Būtiņģē un Sventājā”, kuru sarakstījusi Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārā institūta pētniece, Dr. philol. Daiga Straupeniece. Darbā analizētas valodas fonētiskās, gramatiskās, leksiskās parādības un atklātas kontaktvalodas izraisītās pārmaiņas triju paaudžu valodā. Tas ir nozīmīgs devums latviešu valodniecībā, jo ir pirmais pētījums valodniecībā par latviešu diasporas valodas stāvokli XXI gs. Lietuvas teritorijā. Būtiņģes un Sventājas latviešu valoda, būdama Latvijas vidusdialekta kursisko izlokšņu pēctece, ir unikāla XXI gs. latviešu izlokšņu mantojuma daļa. Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.