Piešķirts Atzinības krusts KHI vadošai pētniecei Benitai Laumanei

Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Ordeņu kapituls 2017. gada 20. oktobrī nolēma par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā piešķirt Atzinības krusta IV šķiru un iecelt par ordeņa virsnieku Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārā institūta vadošo pētnieci, profesori, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli, Dr. habil. philol. Benitu Laumani. Augstāko valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremonija notiks 2017. gada 18. novembrī Rīgas pilī. Apsveicam!!!

Dalība konferencē “Across Borders VII. Cultures in dialogue”

No šī gada 27. līdz 29. aprīlim Tartu (Igaunija) notika starptautiska un starpdisciplināra konference “Across Borders VII. Cultures in dialogue”. Liepājas Universitāti konferencē pārstāvēja Kurzemes Humanitārā institūta pētniece, teātra zinātniece Vēsma Lēvalde.

 Konferencē vairākās paralēlās sekcijās uzstājās vairāk nekā 100 zinātnieki un pētnieki no Igaunijas, Polijas, Dānijas, Zviedrijas, Somijas, Ungārijas, Maltas, Maķedonijas, Turcijas, Spānijas, Krievijas, Lietuvas, Latvijas, Slovēnijas, Čehijas ar referātiem folkloristikā, literatūrzinātnē, valodniecībā, kultūras studijās, moderno mediju un komunikācijas zinātnē, tulkošanas nozarē, pedagoģijā. Viņu vidū bija arī plaši pazīstami zinātnieki, piemēram, semiotikas pētniecības autoritāte, profesors Mihails Lotmans, kurš pārstāv gan Tallinas, gan Tartu universitāti, folkloras jomā ievadlekciju lasīja profesors Žerards Makanns (Gerard MCCann) no Lielbritānijas, pedagoģijā – Krakovas universitātes (Polija) profesors Mariušs Mištals (Mariusz Misztal).

Latviju pārstāvēja sešas Latvijas Universitātes un viena Liepājas Universitātes pētniece, kuru zinātnisko interešu jomas ir dažādas – literatūrzinātne, valodniecība, teātra teorija un vēsture.  V. Lēvalde referātu “Director as Translator (Režisors kā tulkotājs)” nolasīja teātra zinātnes sekcijā.

V. Lēvaldes dalību konferencē līdzfinansēja Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonds un Liepājas Universitāte.

Dzejas studija par Mirdzu Ķempi

19. aprīlī bibliotēkā “Libris” notika dzejas studija “Caur saviem maldiem es vēl iešu”, kurā piedalījās Kurzemes Humanitārā institūta pētniece Anda Kuduma un Liepājas skolu jaunieši. Pasākums, kas bija veltīts dzejnieces 110. jubilejai, atklāja spilgtu un reizē pretrunīgu laikmeta personību. Jaunieši tika rosināti domāt par mākslinieka iespējām izdzīvot padomju totalitārisma laikmetā, par mākslas nodevām, par jēdzieniem mākslas radītājs un mākslas ražotājs. Trīs spilgti Mirdzas Ķempes personības raksturotāji – košs, bet trausls magoņzieds, sarkana ērkšķuroze un spilgtā, bet rūgtā pīlādžoga.

 

Sarunu vakars “Veselums un veselība latviešu tautas tradīcijā”

12. aprīlī folkloras centrā “Namīns” notika pirmais sarunu vakars par tautas tradīcijām, uz kuru aicināja folkloras pētniece Ieva Ančevska un pasākuma organizētāja Inese Sērdiene. Šī sarunu vakara tēma bija “Veselums un veselība latviešu tautas tradīcijā”.

Jau vairāk nekā divus gadus folkloras centrā “Namīns” notiek spēka dziesmu vakari, kuriem šogad pievienosies arī sarunu vakari par latviešu tautas tradīcijām. Šos vakarus vadīs folkloras pētniece Ieva Ančevska, bet attiecīgās tēmas muzikāli bagātinās “Austras biedrības” dalībnieki. Paralēli turpināsies arī ierastie ikmēneša spēka dziesmu vakari.

Pirmajā sarunu vakarā tika runāts par veselumu un veselību latviešu tautas tradīcijā. Tika noskaidrots, ko tradīcijā apzīmēja ar jēdzienu “veselums”, ko par to vēsta valoda un folklora. Vakara gaitā tika pārrunāts, kā senajā tradīcijā mēdza atjaunot veselumu, ko darīja, lai uzturētu un nodrošinātu labu veselību. Sarunā tika akcentēti galvenie veselības priekšnosacījumi un atgādināti senie tautas padomi, kas būtu vērā ņemami un izmantojami arī mūsdienās.

Spēka dziesmu un sarunu vakarus par tautas tradīcijām īsteno Austras biedrība sadarbībā ar Kurzemes Humanitāro institūtu. Projekts tiek īstenots ar Liepājas pilsētas un Liepājas Kultūras pārvaldes atbalstu.

Nākamais sarunu vakars plānots 3. maijā plkst. 18.00 folkloras centrā “Namīns”. Sarunas tēma būs “Dziedinošās vērtības latviešu folklorā un tradīcijā”.

 

Jēkaba Rūsiņa simtgadei veltītās dzejas izlases atvēršanas svētki

 

2007. gada 28. martā Bārtas kultūras namā notika dzejnieka Jēkaba Rūsiņa (1917–1994) simtgades sarīkojums. Pasākumu novadnieka piemiņai sarīkoja Grobiņas novada dome sadarbībā ar Bārtas kultūras namu, Bārtas muzeju un Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitāro institūtu. Atklāšanas vārdus teica Liepājas Universitātes rektore Dace Markus un Grobiņas pašvaldības vadītājs Aivars Priedols. Svinībās piedalījās gan J. Rūsiņa ģimene – dēls ar sievu, bērniem un mazbērniem, gan J. Rūsiņa daiļrades pētnieki, gan pagasta un novada ļaudis, gan skolēni, gan universitātes darbinieki. Visi, kas dalījās atmiņās un pārdomās par jubilāra atstāto mantojumu, runāja arī viņa dzeju, tādējādi caur dzīvajām atmiņām, caur dzejas vārdu, caur fotogrāfijām J. Rūsiņa personības starojums sildīja visus klātesošos.

Sarīkojuma galvenā daļa bija veltīta J. Rūsiņa dzejas izlases “… atnāc, draugs, pretī man…” atvēršanai. Tā ir viņa pirmā dzejoļu grāmata, jo dzejnieka dzīves laikā viņa dzeja ir publicēta vienīgi periodiskajos izdevumos, kaut arī dzejas konsultante Mirdza Ķempe 60. gadu beigās ir atzinusi, ka viņš būtu pelnījis savu dzejoļu grāmatu. J. Rūsiņa dzeja līdz šim nav bijusi plaši pazīstama sabiedrībā, bet populārākais no viņa dzejoļiem “Liedagā” kopā ar Imanta Kalniņa mūziku savukārt ir ļoti labi zināms ikvienam liepājniekam un arī citiem ļaudīm Latvijā. Autora 100 gadu jubilejas atceres gadā tika sagatavota un izdota dzejas izlase, kas dod iespēju visiem lasītājiem iepazīties ar J. Rūsiņa dzeju kopumā. Izlasē ir veidotas septiņas nodaļas un iekļauti 195 dzejoļi; tie ir gan no agrāk publicētajiem, gan arī no rokrakstu arhīvā pieejamajiem, tātad līdz šim nepubliskotajiem dzejoļiem, kas atrodas Bārtas muzejā. Galvenie izdevuma atbalstītāji ir Grobiņas novada dome un Liepājas Universitāte.

Izlasi sastādījusi un priekšvārdu veidojusi filoloģijas doktore Anita Helviga, kas novadnieka J. Rūsiņa personības un daiļrades izpētei ir veltījusi jau divdesmit gadu. Redaktors ir Liepājas Universitātes profesors Edgars Lāms. Izlases noformējumu veidojis bārtenieks, mākslas maģistrs Ēvalds Vanags, viņš piedalījās arī grāmatas prezentācijā un piedāvāja tās ilustrācijas aplūkot nelielā izstādē.

Ceļavārdus izlasei uz grāmatas ceturtā vāka ir devuši J. Rūsiņa līdzgaitnieki – komponists Imants Kalniņš, dzejniece un žurnāliste Aina Pāvulīte, rakstnieks Ēriks Hānbergs. I. Kalniņš pagodināja sarīkojuma dalībniekus ar savu klātbūtni, labprāt iesaistījās sarunā par J. Rūsiņu, atklāja, kā tapa dziesma “Liedagā”. Saņemot dzejas izlasi, viņš ļāva nojaust, ka tā, iespējams, nepaliks vienīgā viņa dziesma ar J. Rūsiņa vārdiem.

Ziedi, dzeja, mūzika, sirsnība, ģimeniskums, gandarījums un savējo sajūta – tie bija galvenie noskaņas veidotāji J. Rūsiņa jubilejas sarīkojumā un grāmatas atvēršanas svētkos.

Meklējumi un atradumi Kurzemes literatūras pētniecībā

Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārajā institūtā noslēdzies Kurzemes rakstniecības izpētes kārtējais posms. Sagatavots manuskripts sērijas “Kurzemes rakstnieku silueti” ceturtajai grāmatai. Tajā būs lasāmi plašāki apcerējumi par dzejniekiem un rakstniekiem, kuru dzīve un daiļrade cieši saistīta ar Kurzemi, proti, par Jāni Peteru, Ēriku Hānbergu, Māri Runguli un Laimdotu Sēli. Grāmata iznāks vasarā Liepājas Universitātes izdevniecībā LiePA.
Pētījumi veikti ar Valsts pētījumu programmas Letonika atbalstu, grāmatas izdošanu atbalsta arī Liepājas pilsētas Kultūras pārvalde.
Pirms grāmatas iznākšanas pētījumu autori aicina uz tikšanos, lai pastāstītu par pētniecības gaitu un rezultātiem, lai iezīmētu rakstnieku personībai un radošajai darbībai raksturīgākās šķautnes. Zinātniskais seminārs “Meklējumi un atradumi Kurzemes literatūras pētniecībā” notiks 6. jūnijā Liepājas Universitātes korpusā Kūrmājas prospektā 13, 118. telpā, sākums pulksten 15.00.
Par intriģējošu tēmu “Jāņa Petera kompromisu māksla” runās literatūrzinātniece Anda Kuduma. Viņas pārspriedumos izgaismosies dzejnieka diplomāta talants, reizē lokālpatriotiskā un internacionālā domāšana. Ar ziņojumu “Negaidītie atklājumi Māra Runguļa daiļrades pētniecībā” iepazīstinās Sandra Okuņeva. Pētniece Sigita Ignatjeva atgādinās par vārda un valodas izšķirošo nozīmi literatūrā un konkrēti ventspilnieces Laimdotas Sēles darbos (“Valodas jaukumi un nejaukumi Laimdotas Sēles daiļradē”). Savukārt Edgars Lāms pievērsīs uzmanību vienai no rakstnieka un žurnālista Ērika Hānberga darbības raksturībām- cilvēka un dabas sadraudzīgo attiecību mudinājumiem (“Ekoloģiskās tendences Ērika Hānberga darbos”).
Semināra rīkotāji sagaida ieinteresētu publiku, būtiskus jautājumus un dedzīgas diskusijas.

Dzejas studija par Māru Zālīti

“Smiltīs rakstītais ir zūdīgs. Papīrs pacieš visu. Taču smilšpapīrs grauž,” ar šādiem vārdiem LiepU KHI literatūrzinātniece Anda Kuduma iesāka dzejas studiju “Es rakstīšu uz smilšpapīra”, kas notika 2. februārī bibliotēkā “Libris”. Dzejniece Māra Zālīte lieliski apzinās vārda spēku. M. Zālītes dzejas vārdi ir vienkārši, bet trāpīgi. Kā smilšpapīrs. Laikmetā, kurā vairāk ir noliedzēju un ārdītāju, M. Zālīte nevairās apliecināt tautas ētiskajā un estētiskajā tradīcijā sakņotas vērtības, kā visvarīgāko izceļot Tēvzemes mīlestību.

Dzejas studijas otrajā daļā izskanēja muzikāla dzejas programma “Ceļš uz mājām” aktrises Sigitas Jevgļevskas un mūziķa Māra Kupča izpildījumā, aicinot jauniešus apceļot pasauli, iegūt jaunas zināšanas, taču noteikti atgriezties savās mājās.

Projektu realizēja biedrība „Sventāja” sadarbībā ar Kurzemes Humanitāro institūtu un Liepājas Kultūras pārvaldi.

IMG_0353IMG_0365IMG_0350 IMG_0348 FullSizeRender-1 FullSizeRender-2-2

 

5. bedību meistarklase – kapu zīmes Lejaskurzemē

20. janvārī notika meistarklase “Kapu zīmes Lejaskurzemē”, kuru vadīja Kurzemes Humanitārā institūta zinātniskā asistente Karīna Krieviņa. Izrādās, ka kapu zīmes ir gana interesants pētījuma objekts, jo tās var atklāt informāciju, ko piederīgie pavēsta par aizgājēju. Lai gan Liepājas kapsētās raksturīgās kapu zīmes ir krusti un pieminekļi, ir atrodamas arī senlatviešu koka kapu zīmes, kuras darināja no ozola vai liepas. Pētot pieminekļos iestrādātos ornamentus, meistarklasē tika secināts, ka latviešu zīmju ir ļoti maz – dažviet ir sastopams Auseklītis, Zvaigznes, Saules vai Dieva zīmes. Reizēm kā latviskuma simbols izmantota tautumeita, tautiskā sakta vai josta. Tāpat pieminekļos reti izmantotas tautasdziesmu rindas. Visbiežāk kapu zīmēs izmantotie simboli ir egles zars, aizlauztas rozes, nobriedušas vārpas, sēru vītoli un bērzi. Nereti par aizgājēja nodarbošanos pastāsta vēstījums – sportists, šahists, aktieris, tulkotājs, žurnālists, skolotājs. Tas nozīmē, ka kapu piemineklis var atklāt pat ļoti bagātu informāciju (dzimšanas un miršanas dienu, mēnesi, gadu, vārdu, uzvārdu, meitas uzvārdu, tautību, reliģisko piederību).

Meistarklases otrajā daļā piedalījās folktronikas grupas “Zari” solistes Ieva Dreimane un Liene Križevica. Ar dziesmas maģisko spēku tika atgādinātas cilvēka mūža galvenās norises: piedzimšana, dzīvošana un aiziešana Aizsaulē. “Divējādi saule tek –tek kalnā, tek lejā,” sacīts tautasdziesmā. Tāpat izskanēja tādas dziesmas kā Rāmi, rāmi .., Veļu druva, Garā pupa. 

Meistarklase notika projekta „Latviešu godi Lejaskurzemē – bedību tradīcijas no senatnes līdz mūsdienām” ietvaros, to  atbalstīa Liepājas kultūras pārvalde.

IMG_0188IMG_0190IMG_0199 IMG_0208IMG_0197 3IMG_0184 3

 

4. bedību meistarklase – Zemes māte latviešu folklorā

 13. janvārī  notika meistarklase „Zemes māte latviešu folklorā”, kuru vadīja LiepU KHI pētniece Daiga Straupeniece. Zemes māte, tāpat kā Jūras māte, Meža māte, Vēja māte, ir viens no daudzajiem Māras pavārdiem. Šoreiz interesenti īpaši tika iepazīstināti ar Zemes mātes lomu latviešu mitoloģijā, tika pētīts Zemes mātes raksturojums latviešu tautasdziesmās, kā arī tika vizualizēti priekšstati par Zemes māti. Meistarklasi kuplināja arī Rucavas sievas. Meistarklase notika projekta „Latviešu godi Lejaskurzemē – bedību tradīcijas no senatnes līdz mūsdienām” ietvaros, to  atbalstīja Liepājas kultūras pārvalde.

IMG_0144 IMG_0134 IMG_0392

IMG_0136 IMG_0124091120153153

3. bedību meistarklase – vakarošana

30. novembrī, kad tiek atzīmēta Andrēja diena, notika meistarklase “Vakarošana”. Bārtas etnogrāfiskā ansambļa sievas rādīja seno vakarošanas procesu – adīja zeķes un cimdus, tina kamolos vilnas dziju, padziedāja, uzdeva klātesošiem mīklas, stāstīja dažādus dzīves atgadījumus. Tā meistarklases dalībnieki uzzināja stāstu par kādu ciema sievu, vārdā Spanneline, kas Bārtā staigājusi no mājas uz māju un iznēsājusi jaunākās ziņas, dažādas tenkas, noskatījusi puišiem meitas, bet meitām – puišus. Tā kā Spanneline bija liela pļāpa jeb tautā saukta par ciema telefonu, viņai darbiņi tik labi neveicās. Tādēļ vietējie, īpaši puiši, viņu bieži ķircināja – i par veco lindruku, i tukšo rokdarbu groziņu. Šajās vakarošanas reizēs līdzās parasti bija arī bērni, kas skraidīja un darīja visādus niekus. Kā atzīst Bārtas etnogrāfiskā vadītāja Gunta Klievēna, “pa pagaldi bizojot, bērni kādu dziesmu arī iemācījās”. Meistarklase notika projekta ”Latviešu godi Lejaskurzemē” ietvaros, to atbalstīja Liepājas Kultūras pārvalde.

3011201532345.foto301120153237 301120153241 301120153245 301120153251