KHI

11. jūnijā LiepU Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātē notika KHI vadošās pētnieces Benitas Laumanes monogrāfijas „Zvejasrīku nosaukumi Latvijas piekrastē” atvēršana. Ievērojot visus epidemioloģiskos noteikumus vīrusa izplatības dēļ, uz tikšanos ar grāmatas autori bija ieradušies draugi, rakstnieku savienības biedri, muzeju un bibliotēku ļaudis, Liepājas Kultūras pārvaldes pārstāvji, arī kolēģi no KHI un Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta. Autore pateicās visiem, kas iesaistījušies grāmatas tapšanas procesā – iedvesmotājiem un zinātniskajiem recenzentiem, teksta pārrakstītājiem, rediģētājiem un tulkotājiem, fotogrāfiju autoriem, projekta veidotājiem un finansiālajiem atbalstītājiem, arī karšu veidotājai, māksliniekam un izdevniecības vadītājai.

Monogrāfija par zvejasrīku nosaukumiem latviešu valodā turpina pieredzes bagātās pētnieces sagatavoto izdevumu klāstu ar jūru, zvejniecību, zivīm, vējiem un citām dabas parādībām saistītās leksikas izpētē: „Zivju nosaukumi latviešu valodā” (1973), „Zvejvietu nosaukumi Latvijas PSR piekrastē” (1987), „Zeme, jūra, zvejvietas” (1996), „Smalki lija zelta lietus” (2005), „Kāja un mārkāja” (2011), „Jūra latviešu folklorā” (2013), „Vēju un vētru grāmata” (2015). Jaunās grāmatas „Zvejasrīku nosaukumi Latvijas piekrastē” mērķis ir sniegt padziļinātu priekšstatu par tradicionālās jūras zvejniecības leksikas veidošanos un lietošanu latviešu valodā – semantiskā, cilmes, ģeolingvistiskā un funkcionālā aspektā.

Klātesošie izteica apbrīnu par autores neatlaidību, čaklumu un mērķtiecību, jo, neskatoties uz cienījamo gadu nastu, aizvadītajā desmitgadē ir izdotas četras monogrāfijas. B. Laumane ar tikšanās dalībniekiem runāja par savu pētnieces ikdienu, par darba režīmu, par prasīgumu pret sevi un citiem un beigās noteica: „Grūtums ir aizmirsts, ir gandarījums un sajūta, ka pienākums izpildīts.”

Liepājas Kultūras pārvaldes vadītāja vietnieks Nauris Lazdāns, sveicot autori, runāja par to, ka šādu izdevumu atbalstīšana ir Kultūras pārvaldes projektu konkursa goda lieta, jo tie bagātina Liepājas kultūrtelpu un veicina Liepājas Universitātes īpašā rokraksta atpazīstamību Latvijas pētniecības vidē.

Grāmata izdota Liepājas Universitātes izdevniecībā „LiePA” (vadītāja Inga Ronče), tās pievilcību sekmē mākslinieka Ulda Baltuta gaumīgais noformējums. Izdošanu atbalstījusi Liepājas Universitāte, Liepājas Kultūras pārvalde, Latvijas Rakstnieku savienība, Valsts pētījumu programmas projekts „Latviešu valoda”.

2020. gada 1. martā Rīgā „Grāmatu izstādē 2020” un 6. martā Liepājā konferencē „Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā” notika KHI pētnieces Ievas Ančevskas grāmatas „Latviešu dziedināšanas tradīcija” atklāšana. Tās galvenās nodaļas vēsta par dziedināšanas tradīcijas liecībām un pētījumiem Latvijā, pievēršas dziedināšanas metodēm un izmantotajiem līdzkļiem, kā arī iezīmē tradīciju dzīvotspēju mūsdienās. Darba recenzente Janīna Kursīte apgalvo, ka Ievas Ančevskas paveiktais milzīgais darbs ir pozitīvas apbrīnas vērts. Bet pati autore atklāšanas brīdī teica, ka jūtoties tā, it kā palaistu pasaulē vēl vienu bērnu. Grāmata izdota apgādā „Zinātne” (415 lpp.) ar bagātīgu pielikumu „Ārstniecības augu lietošana tautas tradīcijā”, kas ir vērtīgs pētījums ne tikai folkloristikā, bet arī biomedicīnā.

Starptautiskajā grāmatu un izdevniecību izstādē „Grāmata 2020”, kas notika 2020. gada 28. februārī – 1. martā Ķīpsalas izstāžu centrā, vienā no stendiem varēja aplūkot un iegādāties arī LiepU izdotās grāmatas. Stendu iekārtoja Kurzemes literātu apvienības, tostarp arī Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas nodaļa (vadītāja Linda Zulmane). Rakstnieku saime galvenokārt piedāvāja daiļliteratūru, viņu grāmatām KHI varēja piepulcināt Jēkaba Rūsiņa dzejas izlasi „… atnāc, draugs, pretī man …” (2017). Bet galveno piedāvājuma klāstu no LiepU Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes (HMZF) un KHI veidoja zinātniskie izdevumi, kas pēdējos gados laisti klajā izdevniecībā „LiePA”. Visvairāk grāmatu uzrakstījusi KHI vadošā pētniece Benita Laumane, izstādē piedalījās viņas monogrāfijas „Jūra latviešu valodā un folklorā” (2013), „Vēju un vētru grāmata” (2015), „Zvejasrīku nosaukumi Latvijas piekrastē” (2019). Valodniecības nozare tika pārstāvēta arī ar Birutas Petres vārdnīcu „Olafa Gūtmaņa dzejas vārdi” (2018) un Daigas Straupenieces monogrāfiju „Latviešu valoda Lietuvā – Būtiņģē un Sventājā” (2018). Literatūrzinātni pārstāvēja Edgara Lāma monogrāfija „Friča Bārdas dzīves un dzejas gadalaiki” (2017), bet teatroloģiju – Vēsmas Lēvaldes „Hamleta vārdi” (2017). Izstādē LiepU grāmatu galdu kuplināja arī vairāki izdevumi, kas veidoti kopdarbībā: kolektīvā monogrāfija „Bārtas dzīpari” (2017), rakstu krājums „Piemares ļaudis un likteņi” (2019), humanitāro un mākslas zinātņu žurnāls „Scriptus Manet” (2018, 2019). Par LiepU grāmatu piedāvāšanu parūpējās KHI un HMZF ļaudis, bet visas trīs dienas interesentus uzklausīja un apkalpoja Paula Sekača un Inese Ansule. Bez izdevniecībā „LiePA” izdotajām grāmatām mūsu pētnieku darbi tiek publicēti arī citās izdevniecībās, izstādē piedalījās HMZF profesores Zandas Gūtmanes monogrāfija „Totalitārisma traumu izpausmes Baltijas prozā” (2019), ko izdevis LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, un divas apgādā „Zinātne” izdotas grāmatas – KHI vadošās pētnieces Daces Markus monogrāfija „Prognozējamā neprognozējamība” (2018) un izstādes lielākais jaunums KHI pētnieces Ievas Ančevskas monogrāfija „Latviešu dziedināšanas tradīcija” (2020), ko atvēra tieši izstādes laikā.

No 1. marta LiepU Starptautisko attiecību daļa (StAD) sadarbībā ar KHI ir uzņēmusi viespētnieku no Uzbekistānas – Šerzodžonu Čorijevu (Sherzodjon Choriev), Uzbekistānas Nacionālās universitātes Vēstures fakultātes asociēto profesoru. Viņš ir ieguvis Latvijas Valsts stipendiju, kas domāta ārvalstu pētniekiem, to izsludina Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA). Zinātniskās konsultantes darbu uzņēmās KHI pētniece Daiga Straupeniece, jo viņas pētnieciskās darbības tēmas par baltu etnokultūru sasaucas ar Š. Čorijeva pētījumiem par Baltijas tautu etnokultūru Turkestānā. Pētnieks atzinis, ka viņam ļoti svarīgas ir D. Straupenieces konsultācijas par Baltijas zemju un tautu tradīcijām. Sadarbības rezultātā tapušais pētījums par Baltijas tautu etnokultūras raksturojumu Turkestānā (1867–1924) ir izlasāms gan žurnālā „The American Journal of Interdisciplinary Innovations and Research”, gan šajā „Scriptus Manet” numurā. Līdzās saviem pētījumiem Š. Čorijevs par šo tēmu nolasīja vairākas tiešsaistes lekcijas studiju programmas „Baltu filoloģija, kultūra un komunikācija” un „Eiropas valodu un kultūras studijas” studentiem. Uzturēšanās Liepājā Š. Čorijevam bija ilgāka nekā plānots, jo pandēmijas dēļ bija apgrūtināta atgriešanās Uzbekistānā. Pa stažēšanās laiku Š. Čorijevs bija iemīlējis Liepāju, it īpaši tās pludmali, tā viņš atzinis LiepU StAD galvenajai speciālistei Ērikai Laubergai un VIAA pārstāvjiem. Jau zināms, ka arī 2021. gadā viņš trīs mēnešus ar šo stipendiju strādās Latvijā. Plašāku informāciju sk. https://viaa.gov.lv/eng/scholarships_gov/experience/?text_id=41419

2019. gada pašās beigās iznākusi KHI vadošās pētnieces Benitas Laumanes monogrāfija „Zvejasrīku nosaukumi Latvijas piekrastē”, tajā valodniece turpina sev tuvu tēmu – zvejniecības leksika latviešu valodā. Darbs paveikts ar Liepājas Kultūras pārvaldes līdzfinansēto projektu „Benitas Laumanes monogrāfija par zvejasrīku nosaukumiem jūras piekrastē – sagatavošana publicēšanai, izdošana un prezentēšana sabiedrībai” (Nr. 2019/KP019). Projektu izstrādāja KHI direktore Anita Helviga, kas ir arī minētās monogrāfijas atbildīgā redaktore. Projekta iesniedzējs bija Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas nodaļa (vadītāja Linda Zulmane). B. Laumanes vairāku gadu darbs pie monogrāfijas ir rezultējies glītā izdevumā (507 lpp.), par projekta līdzekļiem piesaistot mākslinieka, redaktoru, tulkotāju un maketētāja pakalpojumus, kā arī daļēji nodrošinot tipogrāfijas izdevumu samaksu. Tekstam pievienotas gan kartes, gan melnbalti zīmējumi, gan krāsaini fotoattēli, kas vizualizē aprakstītās reālijas. Grāmatas atvēršanas pasākumi plānoti 2020. gada pirmajā pusē.

2020. gada janvārī uzsākts projekts „Akadēmiskā rakstīšana Baltijas valstīs: retoriskās struktūras kultūras un valodas aspektā” (Academic Writing in the Baltic States: Rhetorical Structures through culture(s) and languages), kura realizēšanā iesaitījusies arī Liepājas Universitāte (LiepU), projekta vadītāja ir KHI vadošā pētniece, profesore Diāna Laiveniece. Projekta iecere balstīta uz pieņēmumu, ka akadēmisko tekstu rakstīšanā pastāv kultūras atšķirības. Tādējādi dažādās valodās rakstīti teksti atšķiras ne tikai ar gramatiku un vārdu krājumu, bet arī ar informācijas strukturēšanas principiem, paša teksta struktūru un satura atklāšanas retoriskajiem paņēmieniem. Projekta mērķis ir kartēt akadēmiskās rakstīšanas tradīcijas igauņu, latviešu un lietuviešu valodā, kas atspoguļojas tekstu retoriskajās struktūrās, tādēļ tiek pētīti dažādi humanitāro un sociālo zinātņu teksti mikro un makro līmenī. Projekta rezultātus varēs izmantot akadēmiskās rakstīšanas mācīšanai un mācību materiālu izstrādei. Projekta galvenā virzītāja ir Tartu Universitāte (Igaunija), bet partneri ir Liepājas Universitāte, Viļņas Universitāte (Lietuva) un Bergenas Universitāte (Norvēģija). Projekta finansētājs ir Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta dotācija pētniecībai, bet ralizēšanas termiņš – 2023. gada decembris.

2019. gada 20. decembrī tika pasniegtas Liepājas pilsētas Gada balvas zinātnē. Starpnozaru pētniecībā balvu saņēma HMZF profesore Zanda Gūtmane par 2019. gadā publicēto monogrāfiju „Totalitārisma traumu izpausmes Baltijas prozā” (recenzija lasāma Scriptus Manet 10. numurā). Z. Gūtmanes devumu gada balvai izvirzīja KHI zinātniskā padome un kopsapulce. Formāli Z. Gūtmane nepieder nevienam zinātniskajam institūtam, bet noturīgā pētnieciskā interese un dažādu projektu atbalsts ir ļāvis daudzu gadu pētniecības darbu realizēt ļoti plašā monogrāfijā, kas izdota LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā.

2019. gada 1. decembrī apritēja gads, kopš KHI pētnieki iesaitījušies VPP projekta „Latviešu valoda” realizēšanā. Piecos apakšvirzienos piedalās 14 pētnieku. Pirmajā no trim projekta gadiem paveiktais atspoguļots apmēram 30 referātos, sagatavotas vairāk nekā desmit zinātnisku publikāciju (sk. https://www.liepu.lv/lv/1171/liepu-istenotas-programmas-un-projekti).

Savukārt LZP projektā „Latviešu zinātnes valoda intralingvālā aspektā” aizvadītais gads nozīmē, ka jau puse no projektam atvēlētā laika ir pagājusi. Tajā iesaistījušies 4 KHI pētnieki, kuru veikums redzams 5 referātos un 4 rakstos (sk. https://www.liepu.lv/lv/1196/latviesu-zinatnes-valoda-intralingvala-aspekta).

No 3. oktobra līdz 7. otobrim Kurzemes Humanitārā institūta pētniece Vēsma Lēvalde Latvijas delegācijas sastāvā piedalījās Gruzijas nacionālajā teātru skatē, kuras laikā notika arī vairākas starptautiskas meistardarbnīcas/prezentācijas ar kopējo nosaukumu „Art Market” (‘Mākslas tirgus’). Četrās dienās teātra nozares eksperti no dažādām valstīm noskatījās astoņas izrādes, tostarp starptautiski pazīstamā teātra un kino režisora, skulptora un rakstnieka Rezo (Revaz) Gabriadzes (filmu „Mimino”, „Kin-dza-dza” u. c. autors) marionešu teātra izrādi „Mana pavasara rudens”, kas poētisku un vienlaikus ironisku metaforu veidā atspoguļo paša Rezo Gabriadzes atmiņas par pēckara gadiem Kutaisi. Programmā bija iekļautas ne tikai tradicionālas teātra izrādes, bet arī tā sauktie vietas jeb site-specific iestudējumi, kā arī sociāli un politiski ass poļu un gruzīnu kopprojekts par atšķirīgu vēstures interpretāciju un saprašanās tēmu. Nozīmīgs bija Vaines Makgregora (Wayne McGregor) studijas vadītājas Žasmīnas Vilsones (Jasmin Wilson), Dortmundes Teātra un digitalizācijas akadēmijas (Akademie für Theater und Digitalität, Vācija) dramaturga Mihaela Aikhofa (Michael Eickhoff) un akadēmijas mākslinieciskā direktora Markus Lobesa (Marcus Lobbes) priekšlasījums un diskusija par digitālo tehnoloģiju izmantošanu aktieru un dejotāju apmācībā un iestudējumu vizualitātes paspilgtināšanā. Diskusija izvērtās arī par digitalizācijas ietekmi uz naratīvu un digitalizēto izrāžu auditorijas uztveres izmaiņām, kas ir arī V. Lēvaldes pētniecisko interešu lokā.

Latvijas teātra pētnieces Ieva Rodiņa, Lauma Mellēna-Bartkeviča, Ērika Zirne, Vēsma Lēvalde, kā arī Jaunā Rīgas teātra dramaturģe Margarita Zieda Gruzijas teātru skatē piedalījās pēc Gruzijas Starptautiskā teātra institūta ielūguma. Ceļojuma izdevumus KHI pētniece sedza no personīgajiem līdzekļiem.

2019. gada 3. oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika konference „Latviešu terminoloģija simts gados: pirmās terminoloģijas komisijas atceres konference”, kurā pulcējās terminoloģijas jomas speciālisti un interesenti. Vienu no referātiem nolasīja Kurzemes Humanitārā institūta pētniece Anita Helviga – „Latviešu valodas terminoloģijas komisijas 8. biļetena (1950) materiāls laikmeta un nozares kontekstā”. Tas bija pētījums, kas veikts VPP projektā „Latviešu valoda”. Pavisam tika nolasīti divdesmit divi referāti, referētāju vidū bija tādi terminoloģijas speciālisti kā Māris Baltiņš, Juris Baldunčiks, Andrejs Veisbergs, Regīna Kvašīte, Juris Gunārs Pommers, Aldis Lauzis u. c. No LiepU konferencē piedalījās arī docente Velga Laugale ar referātu „Latvijas izglītības sistēmas termins „ģimnāzija” simts gados: lietišķais aspekts”.