Latviešu valoda Lietuvā – Būtiņģē un Sventājā

Ir iznākusi pirmā grāmata par Sventājas un Būtiņģes izloksni – zinātniska monogrāfija “Latviešu valoda Lietuvā – Būtiņģē un Sventājā”, kuru sarakstījusi Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārā institūta pētniece, Dr. philol. Daiga Straupeniece. Darbā analizētas valodas fonētiskās, gramatiskās, leksiskās parādības un atklātas kontaktvalodas izraisītās pārmaiņas triju paaudžu valodā. Tas ir nozīmīgs devums latviešu valodniecībā, jo ir pirmais pētījums valodniecībā par latviešu diasporas valodas stāvokli XXI gs. Lietuvas teritorijā. Būtiņģes un Sventājas latviešu valoda, būdama Latvijas vidusdialekta kursisko izlokšņu pēctece, ir unikāla XXI gs. latviešu izlokšņu mantojuma daļa. Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Friča Bārdas dzīves un dzejas gadalaiki

19. februārī bibliotēkā “Vecliepājas Rūķis” tika atklāta Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārā institūta direktora, Dr. philol. Edgara Lāma monogrāfija “Friča Bārdas dzīves un dzejas gadalaiki”. Kā saka pats autors: “Neskatoties uz to, ka Friča Bārdas daiļrade ir daudz pētīta, centos tur atrast mazāk zināmās lappuses – Fricis Bārda kā tautskolotājs, kritiķis, romantisma teorētiķis, dramaturgs. Lielākā daļa darba ir tapusi pirms desmit gadiem, tad bija pārtraukums, jo kaut kas pašam nepatika, kaut ko nokritizēja. Fricis Bārda man pašam ir tuvs, un es atgriezos, un nu punkts ir pielikts.”

Kurzemes Humanitārais institūts dāvina skolām grāmatas

Image

Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārais institūts (KHI) šo gadu iesāk ar grāmatu dāvināšanas akciju. Dāvināsim pētījumus par Kurzemes literatūru, valodu, folkloru, kultūrvēsturi un tradīcijām, kas apkopoti grāmatās “Bārtas dzīpari”, “Literārā Kurzeme”, “Kurzemes rakstnieku silueti” un “Piemares ļaudis un likteņi”.

Liepājas un tuvāko novadu skolu pārstāvji dāvinājumus saņemt aicināti Kurzemes Humanitārajā institūtā Liepājā, Kūrmājas prospektā 13, 3. stāvā, 303. kabinetā. Grāmatas varēs saņemt no 7. februāra līdz 8. martam, katru trešdienu un ceturtdienu no pulksten 10.00 līdz 17.00. Lai vienotos par dāvinājuma saņemšanu citā laikā, lūdzu, sazinieties ar Kurzemes Humanitāro institūtu pa tālruni 63454183 vai 22046612, vai rakstot uz e-pastu: khi@liepu.lv

Letonikas lasījumi: Lejaskurzeme

2017. gada 23. novembrī Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā notika Letonikas lasījumi, kur pētniecības fokusā bija Lejaskurzemes literatūra, valoda un folklora. Vispirms ar Letonikas pētījumiem un izdevumiem Liepājas Universitātē iepazīstināja zinātnes prorektore Ieva Ozola. Vēlāk ar saviem pētījumiem dalījās Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārā institūta pētnieki. KHI vadošais pētnieks Edgars Lāms dalījās pieredzē par Kurzemes literatūras pētniecību, atklājot daudzas spilgtas personības. KHI pētniece Daiga Straupeniece pētījumā “Būtiņģe un Sventāja Latvijas-Lietuvas pierobežā: vēsture, valoda, likteņi” atklāja latviešu kopienas lingvistiskās izmaiņas pēc 1921. gada 20. marta robežkonvencijas noslēgšanas. KHI zinātniskā asistente Karīna Krieviņa pētījumā “Ieskats Nīcas pagasta kapu kultūrvides tradīcijās” atklāja dažādo bēru rotājumu elementu, piemēram, zirgu ietērpa, skātera u. c., nozīmi un saistību ar Nīcas pagasta senajām tradīcijām un paražām.

Letonikas 7. kongresa Liepājas konference “Piemares ļaudis un likteņi”

Letonikas 7. kongresa Liepājas konference “Piemares ļaudis un likteņi” aizritēja spraigā, darbīgā gaisotnē. Konferencē bija pārstāvētas dažādas humanitāro, sociālo un mākslas zinātņu nozares: 7 sēdēs ar referātiem uzstājās 27 pētnieki no Liepājas Universitātes, Liepājas muzeja, pilsētas izglītības iestādēm, Bārtas muzeja, kā arī no Rīgas (LU Latvijas vēstures institūta, Latviešu valodas institūta), Tukuma muzeja un Berlīnes.

Konference norisinājās vairāku Kurzemes literatūras personību nozīmīgu gadskārtu zīmē: Albertam Caunem – 100, Jēkabam Rūsiņam – 100, Olafam Gūtmanim – 90.  Valodniece Benita Laumane,viena no šīgada jubilārēm, ne tikai pati uzstājās ar referātu “Jūrmalciema mājvārdi Piemares kontekstā”, bet saņēma arī skaistu dāvinājumu – Liepājas Universitātes profesora Alda Kļaviņa gleznoto portretu, kas papildinās Liepājas Universitātes absolventu un darbinieku portretu galeriju.

31.oktobra sēdes noritēja Olafa Gūtmaņa 90. jubilejas zīmē: referātos tika aplūkoti dzejnieka radošās personības atspulgi dienasgrāmatās (Linda Zulmane) un privātajās vēstulēs (Ieva Liede), Olafa Gūtmaņa un Egona Līva daiļrades paralēles (Anda Kuduma), Lejaskurzemes valoda Olafa Gūtmaņa prozā (Brigita Bušmane). Ar Benitas Laumanes referātu par Jūrmalciema mājvārdiem sasaucās LU Vēstures institūta pētnieka Munta Auna priekšlasījums par amatu nosaukumiem Kurzemes mājvārdos 18. gs. beigās. Alberta Caunes Latvijas senatnei un pilskalnu poēzijai veltīto daiļradi izvērtēja Edgars Lāms, bet Anita Helviga sniedza pārskatu par literārās jaunrades lappusi Liepājas rajona laikrakstā 20. gs. 2. pusē.

Viena no sēdēm bija veltīta Kurzemes Humanitārā institūta darbības desmitgadei. Zinātnes prorektore Ieva Ozola uzsvēra, ka Latvijas kultūraina nav pilnīga, ja netiek apzināti visi reģioni, tāpēc institūta darbam Kurzemes valodas, literatūras, folkloras, teātra mākslas dokumentēšanā, saglabāšanā un pētniecībā nav tikai lokāla nozīme. Desmit darbības gadi pierādījuši, ka Lejaskurzemes intelektuālā dzīve būtu nepilnīga bez Kurzemes Humanitārā institūta pētnieku klātbūtnes un aktīvas dalības.

Kurzemes humanitārā institūta jubilejai veltītajā sēdē uzstājās vairākas jaunās zinātnieces: Ieva Ančevska referēja par dabas vietām Kurzemē, kas saistītas ar dziedināšanas tradīcijām, Vēsma Lēvalde – par Liepājas Operas personībām un darbības noslēguma posmu, Daiga Straupeniece – par Sventājas Kuršu kultūras biedrības vadītāju Miķeli Balču un viņa rosīgo darbību Latvijā un Lietuvā.

Atvēršanas svētkus piedzīvoja Kurzemes Humanitārā institūta sagatavotā kultūrvēsturisku pētījumu grāmata “Bārtas dzīpari”, kā arī Letonikas 2015. gada konferences referātos balstītais rakstu krājuma “Piemares ļaudis un likteņi” 2. laidiens.

Konferences darbu bagātināja vairākas Liepājas Universitātes docētāju un studentu mākslas izstādes, kā arī Olafa Gūtmaņa fotoportretu izstāde Liepājas Latviešu biedrības namā. Liepājas Tautas teātris (režisore – Ināra Kalnarāja) konferences dalībniekiem veltīja Olafa Gūtmaņa dzejas izrādi “Dzimtās zemes kārs un gaismas izslāpis”.

Letonikas kongresa Liepājas konferenci “Piemares ļaudis un likteņi” organizēja Liepājas Universitāte sadarbībā ar Liepājas Centrālo zinātnisko bibliotēku, Liepājas muzeju un Rakstnieku savienības Liepājas nodaļu, atbalstīja arī Valsts pētījumu programma Letonika un Liepājas Latviešu biedrības nams.

Nobeigumā konferences dalībnieki pauda apņēmību 2019. gadā Letonikas 8. kongresa plenārsēdi uzņemt Liepājā.

Piešķirts Atzinības krusts KHI vadošai pētniecei Benitai Laumanei

Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Ordeņu kapituls 2017. gada 20. oktobrī nolēma par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā piešķirt Atzinības krusta IV šķiru un iecelt par ordeņa virsnieku Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārā institūta vadošo pētnieci, profesori, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli, Dr. habil. philol. Benitu Laumani. Augstāko valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremonija notiks 2017. gada 18. novembrī Rīgas pilī. Apsveicam!!!

Dalība konferencē “Across Borders VII. Cultures in dialogue”

No šī gada 27. līdz 29. aprīlim Tartu (Igaunija) notika starptautiska un starpdisciplināra konference “Across Borders VII. Cultures in dialogue”. Liepājas Universitāti konferencē pārstāvēja Kurzemes Humanitārā institūta pētniece, teātra zinātniece Vēsma Lēvalde.

 Konferencē vairākās paralēlās sekcijās uzstājās vairāk nekā 100 zinātnieki un pētnieki no Igaunijas, Polijas, Dānijas, Zviedrijas, Somijas, Ungārijas, Maltas, Maķedonijas, Turcijas, Spānijas, Krievijas, Lietuvas, Latvijas, Slovēnijas, Čehijas ar referātiem folkloristikā, literatūrzinātnē, valodniecībā, kultūras studijās, moderno mediju un komunikācijas zinātnē, tulkošanas nozarē, pedagoģijā. Viņu vidū bija arī plaši pazīstami zinātnieki, piemēram, semiotikas pētniecības autoritāte, profesors Mihails Lotmans, kurš pārstāv gan Tallinas, gan Tartu universitāti, folkloras jomā ievadlekciju lasīja profesors Žerards Makanns (Gerard MCCann) no Lielbritānijas, pedagoģijā – Krakovas universitātes (Polija) profesors Mariušs Mištals (Mariusz Misztal).

Latviju pārstāvēja sešas Latvijas Universitātes un viena Liepājas Universitātes pētniece, kuru zinātnisko interešu jomas ir dažādas – literatūrzinātne, valodniecība, teātra teorija un vēsture.  V. Lēvalde referātu “Director as Translator (Režisors kā tulkotājs)” nolasīja teātra zinātnes sekcijā.

V. Lēvaldes dalību konferencē līdzfinansēja Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonds un Liepājas Universitāte.

Dzejas studija par Mirdzu Ķempi

19. aprīlī bibliotēkā “Libris” notika dzejas studija “Caur saviem maldiem es vēl iešu”, kurā piedalījās Kurzemes Humanitārā institūta pētniece Anda Kuduma un Liepājas skolu jaunieši. Pasākums, kas bija veltīts dzejnieces 110. jubilejai, atklāja spilgtu un reizē pretrunīgu laikmeta personību. Jaunieši tika rosināti domāt par mākslinieka iespējām izdzīvot padomju totalitārisma laikmetā, par mākslas nodevām, par jēdzieniem mākslas radītājs un mākslas ražotājs. Trīs spilgti Mirdzas Ķempes personības raksturotāji – košs, bet trausls magoņzieds, sarkana ērkšķuroze un spilgtā, bet rūgtā pīlādžoga.

 

Sarunu vakars “Veselums un veselība latviešu tautas tradīcijā”

12. aprīlī folkloras centrā “Namīns” notika pirmais sarunu vakars par tautas tradīcijām, uz kuru aicināja folkloras pētniece Ieva Ančevska un pasākuma organizētāja Inese Sērdiene. Šī sarunu vakara tēma bija “Veselums un veselība latviešu tautas tradīcijā”.

Jau vairāk nekā divus gadus folkloras centrā “Namīns” notiek spēka dziesmu vakari, kuriem šogad pievienosies arī sarunu vakari par latviešu tautas tradīcijām. Šos vakarus vadīs folkloras pētniece Ieva Ančevska, bet attiecīgās tēmas muzikāli bagātinās “Austras biedrības” dalībnieki. Paralēli turpināsies arī ierastie ikmēneša spēka dziesmu vakari.

Pirmajā sarunu vakarā tika runāts par veselumu un veselību latviešu tautas tradīcijā. Tika noskaidrots, ko tradīcijā apzīmēja ar jēdzienu “veselums”, ko par to vēsta valoda un folklora. Vakara gaitā tika pārrunāts, kā senajā tradīcijā mēdza atjaunot veselumu, ko darīja, lai uzturētu un nodrošinātu labu veselību. Sarunā tika akcentēti galvenie veselības priekšnosacījumi un atgādināti senie tautas padomi, kas būtu vērā ņemami un izmantojami arī mūsdienās.

Spēka dziesmu un sarunu vakarus par tautas tradīcijām īsteno Austras biedrība sadarbībā ar Kurzemes Humanitāro institūtu. Projekts tiek īstenots ar Liepājas pilsētas un Liepājas Kultūras pārvaldes atbalstu.

Nākamais sarunu vakars plānots 3. maijā plkst. 18.00 folkloras centrā “Namīns”. Sarunas tēma būs “Dziedinošās vērtības latviešu folklorā un tradīcijā”.