KHI

2019. gada 24. un 25. septembrī Lietuvas Mūzikas un teātra mākslas akadēmijā (Viļņā) notika Baltijas Drāmas forums un starptautiskā teātra zinātnes konference „Kā pārvarēt plaisu?” (Mind the Gap). Konferencē piedalījās Kurzemes Humanitārā institūta pētniece, Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes docente Vēsma Lēvalde ar referātu „Digimodernisms teātrī: perspektīva un naratīvs” (Digimodernism in Theatre: Perspecitive and Narrative). Teātra zinātnieces V. Lēvaldes referāts, kurā teorētiskais pētījums bija papildināts ar vairāku Latvijas, Lietuvas un Igaunijas izrāžu piemēriem, izraisīja lielu interesi. Autore saņēma uzaicinājumu sagatavot publikāciju krājumam, kurā iecerēts apkopot Igaunijas, Latvijas un Lietuvas teātra zinātnieku pētījumus. Konferencē uzstājās 14 referenti, pulcējot nozares interesentus – teātra zinātniekus, doktorantus un maģistrantus, kā arī starptautiski praktizējošus režisorus un dramaturgus. Referātu tēmas iezīmēja jaunus meklējumus teātra teorijā, gan mēģinot definēt laikmetīgos procesus skatuves mākslā, gan diskutējot par nozares terminoloģijas problēmām tulkošanas aspektā. Līdzās teorētiskiem pētījumiem praktiskajā pieredzē dalījās Latvijā dzimusī ASV režisore Jana Ross, kas iestudējusi izrādes daudzās valstīs un ieguvusi nozīmīgas balvas. Konferenci rīkoja Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmija sadarbībā ar teātra festivāla „Sirenos” organizatoriem. Konferences dalībniekiem tika dota iespēja apmeklēt arī vairākas festivāla izrādes. V. Lēvaldes līdzdalību konferencē finansiāli nodrošināja Latvijas Teātra darbinieku savienība un Kurzemes Humanitārais institūts.

Liepājas Universitātes četras pētnieces saņēmušas uzaicinājumu sagatavot un iesniegt savus pētījumus zinātnisko rakstu krājumā „Perspectives of Baltic Philology”. Šādu iespēju devusi piedalīšanās starptautiskajā zinātniskajā konferencē „Baltu filoloģijas perspektīvas, V” (Perspectives of Baltic Philology, V), kas Adama Mickeviča Poznaņas Universitātē (Uniwersytet im. Adama Mickiewicza w Poznaniu) notika 2019. gada 16. un 17. septembrī.

Kurzemes Humanitāro institūtu pārstāvēja pētniece Anda Kuduma ar pētījumu „Vēsturiskās un sabiedriskās pieredzes slazdi latviešu sieviešu īsprozā: Janas Egles un Daces Vīgantes piemērs” un zinātniskā asistente Ieva Kaija Ozola ar pētījumu „Metal music in Baltics – where to draw a line?” (Metālmūzika Baltijā – kur vilkt robežu?). No Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes konferencē piedalījās asociētā profesore Zanda Gūtmane ar pētījumu „Nacionālās literatūras vēsture kā slazds: krievu literatūras nozīme latviešu literatūras virzībā pēc Atkušņa” un lektore Linda Zulmane ar pētījumu „Labirints Andrieva Niedras prozā”.

Slazds, labirints, robeža, strupceļš, sprosts kultūrā un valodā – šie atslēgvārdi iezīmēja šī gada konferences konceptuālās aprises. Bez Polijas un Lietuvas pētniekiem ļoti plaši bija pārstāvēta arī Latvijas filologu saime: Ieva Kalniņa, Līga Ulberte, Janīna Kursīte, Inguna Daukste-Silasproģe, Edīte Tišheizere, Anita Rožkalne u. c.

Poznaņas Universitāte ir viens no mūsu universitātes sadarbības partneriem.

27. septembrī, kad LiepU notika dažādi pasākumi Eiropas Zinātnieku nakts projektā, KHI sadarbībā ar HMZF piedāvāja arī savu programmu„Filoloģijas pētījumi rītdienas dimensijā”. Pirmajā nodarbībā „„Latviešu valodas rokasgrāmata” – elektroniski izmantojams pašmācības un uzziņu materiāls ikvienam valodas lietotājam” KHI pētnieces un HMZF docentes Anita Helviga un Daiga Straupeniece, kas ir arī šīs rokasgrāmatas līdzautores, izstāstīja un praktiski parādīja, kā darbojas šis mācību līdzeklis. Otrajā nodarbībā „Kā gaistošo padarīt mūžīgu – izlokšņu ierakstīšana, atšifrēšana, glabāšana, pētīšana” VPP projekta „Latviešu valoda” pētniece Ieva Ozola un asistente Līga Agruma apmeklētājus iepazīstināja, kā kopš 19. gadsimta beigām attīstījusies izlokšņu runas pierakstīšana, ierakstīšana un glabāšana, kādi vākumi atrodami KHI. Īpašu interesi izraisīja valodas tehnoloģiju platforma Hugo, kas spēj veikt runas atpazīšanu, teksta nolasīšanu, tulkošanu un apstrādi. Trešo nodarbību „Valodas korpuss – kas tas ir un kā tas top” novadīja studiju programmas „Baltu filoloģija, kultūra un komunikācija” 4. kursa studente Dana Tihomirova, kas darbojas Latvijas Zinātņu padomes (LZP) projektā „Latviešu zinātnes valoda intralingvālā aspektā”. Ceturtajā nodarbībā „Kurzemes kultūras digitālā enciklopēdija – ko tur varēs atrast” projekta darba grupu pārstāvēja Anda Kuduma un Sandra Okuņeva, rādot vairākus šķirkļus no topošās enciklopēdijas. Piektajā nodarbībā „Liepājas Universitātes zinātnieki Nacionālajā repozitārijā un datubāzēs” LiepU sistēmbibliotekārs Einārs Skuja demonstrēja, kur un kā atrodami mūsu pētnieku publicētie zinātniskie raksti.

12. septembrī tradicionālajā Dzejas dienu sarīkojumā „Autors. Teksts. Lasītājs” dzejnieces Iveta Ratinīka un Anna Auziņa bija pulcējušas pilnu auditoriju, piedāvājot sarunu par tēmu „Dzejniece un viņas lomas mūsdienu sabiedrībā”. Tēmu ievirzīja literatūrzinātniece Anda Kuduma, turklāt abas viešņas pašas uzturēja ļoti dzīvu sarunu par spilgtiem pārdzīvojumu atklājumiem, par kritiku un iedvesmu, par izglītību un politiku un vēl daudz ko citu. Tikšanās beigās skanēja arī daži dzejas lasījumi. Klausītāju vidū bija gan universitātes docētāji un studenti, gan pilsētas skolu pārstāvji, gan bibliotēku un citu kultūras jomu darbinieki.

2019. gada 1.–3. jūlijā Palma de Maljorkā (Spānijā) norisinājās izglītības aktualitātēm veltīta starptautiska zinātniska konference „EDULEARN19, 11th International Conference on Education and New Learning Technologies”, kurā piedalījās arī VPP projekta „Latviešu valoda” dalībnieces Dace Markus, Ingēra Tomme-Jukēvica un Tija Zīriņa. Konferencē tika prezentēts D. Markus, T. Zīriņas un Kārļa Markus pētījums „Education in the State Language: Problems and Necessary Solutions in Pre-school Education Institutions (Izglītība valsts valodā: problēmas un nepieciešamie risinājumi pirmsskolas izglītības institūcijās). Sagatavotais raksts publicēts konferences rakstu krājumā, kas iekļauts Web of Science datu bāzē.I. Tomme-Jukēvica konferencē piedalījās ar diviem referātiem: „Assessing linguistic performance of children acquiring second language (Latvian) in preschool education” (Pirmsskolas izglītības iestāžu bērnu otrās (latviešu) valodas lingvistiskā snieguma vērtēšana) un „The types of errors in the speech production of preschoolers acquiring Latvian as the second language in an instructional setting” (Pirmsskolas vecuma bērnu runas kļūdu tipi, apgūstot latviešu valodu kā otro valodu formālā mācību vidē). Otrā referāta atziņas lasāmas publikācijā zinātniskās konferences rakstu krājumā Web of Science datu bāzē. KHI pētniece I. Tomme-Jukēvica konferencē vadīja sekciju „Language Learning Experiences” (Valodu mācīšanās pieredze). Sekcijā tika diskutēts par kreativitātes veicināšanu, informācijas tehnoloģiju izmantojumu un valodas prasmju vērtēšanu/kritērijiem svešvalodas/otrās valodas mācībās.

Valsts pētījumu programmā „Latviešu valoda” Liepājas Universitātes pētnieku grupa kopā ar sadarbības partneriem no Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas un LU Matemātikas un informātikas institūta turpina darbu. D. Markus vadībā darba grupa jau veikusi pirmsskolas vecuma bērnu runas ierakstus Kurzemē un Rīgā. Par pētījumiem kopumā nolasīti 18 referātu, informācija sniegta arī profesionāļu semināros, pirmsskolas izglītības iestāžu bērnu vecāku sanāksmēs un presē.

No 10. līdz 12. maijam Minhenē notika Pasaules Etnomedicīnas un holistiskās medicīnas kongress. Jau piekto gadu Latviju šajā kongresā pārstāv KHI folkloras pētniece Dr. philol. Ieva Ančevska, saņemot uzaicinājumu no kongresa organizētājiem. Kongresā viņa piedalījās ar referātu par latviešu dziedināšanas tradīciju mūsdienās un diviem ziņojumiem darba grupās – par tradīcijas pārmantošanu un turpināšanu, kā arī par vārdformulu izmantošanu tautas ārstniecībā.

Šajā kongresā ik gadus tiekas pētnieki – etnologi, antropologi un medicīnas zinātņu pārstāvji, kā arī tradīciju pārzinātāji un turpinātāji no dažādām pasaules zemēm un tautām. Šī gada kongresā tika pārstāvētas gan dažādas Eiropas tradīcijas – no Austrijas, Šveices un Vācijas, gan arī Navaho cilts indiāņu (ASV) tradīcija, baškīru tradīcija, maori tradīcija no Jaunzēlandes, senās tradīcijas no Peru, Bolīvijas un Brazīlijas, kā arī daudzas citas. Kongresa dienās tiek meklētas kopīgās un atšķirīgās iezīmes dažādu tautu ārstniecībā, tiek apspriesti mūsdienu situācijai aktuāli dziedināšanas līdzekļi un veselības koncepcijas. Kongresa darba gaitā pētniekiem iespējams gūt idejas tālākiem tradīciju pētījumiem un sastapt sadarbības partnerus kopīgu projektu veidošanai.

21. februārī lekciju ciklā „Pētniecības fokusā Kurzeme” galvenā uzmanība bija veltīta valodas jautājumiem. KHI pētnieces Ievas Ozolas priekšlasījumā „Liepājas Universitātes valodnieku pētījumu iekļaušanās Valsts pētījumu programmas projektā „Latviešu valoda”” tika raksturoti LiepU valodnieku uzdevumi un sagaidāmie rezultāti projektā, parādīta pēctecība ar iepriekš veiktajiem pētījumiem, kā arī zinātniskā sadarbība ar LU Latviešu valodas institūtu. Savukārt VPP projekta pētniece un HMZF profesore Linda Lauze klausītājus iepazīstināja ar pētījumu „Vietniekvārdi tu un jūs latviešu valodā: kopīgais un atšķirīgais”.

9. maijā notika sestie un šajā ciklā pēdējie lasījumi, kas galveno uzmanību veltīja literatūras jautājumiem. KHI vadošais pētnieks Edgars Lāms referātā „Miķelis Valters un latviešu literatūra” runāja par Liepājā dzimušā ievērojamā Latvijas politiķa un diplomāta M. Valtera mazāk zināmo darbību literatūras jomā. E. Lāma otrā aplūkotā tēma bija „Literārais process šodienas Liepājā”. KHI pētnieces Andas Kudumas referāts „Vienas dzimtasliterārā dzīve: Edvīns Eglājs, Gunta Šnipke, Jana Egle” iepazīstināja ar šiem talantīgajiem vienas dzimtas pārstāvjiem Liepājas pusē.

2019. gada 18. martā – Liepājas dzimšanas dienā – tiek piešķirts goda nosaukums „Gada liepājnieks”. 2019. gadā tituls „Gada liepājniece” piešķirts LiepU rektorei, KHI vadošajai pētniecei Dacei Markui par ieguldījumu izglītībā un zinātnē. D. Markus kā zinātniece vada Valsts pētījumu programmas projekta „Latviešu valoda” apakšprojektu „Latviešu valodas apguve”, kurā bez Liepājas Universitātes ir iesaistīta arī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts. 2019. gadā D. Markus nolasījusi 13 referātu – gan Latvijā, gan ārzemēs: Igaunijā, Norvēģijā, Spānijā. Ļoti nozīmīgs panākums ir arī D. Markus 2019. gadā saņemtā Kārļa Mīlenbaha balva par praktisku devumu latviešu valodniecībā, šī apbalvojuma pamatā ir monogrāfija „Prognozējamā neprognozējamība. Bērnu valoda Latvijā” (par monogrāfiju lasāms Scriptus Manet 9. numurā).

2019. gada 11.–13. martā Valensijā (Spānijā) starptautiskā zinātniskā konferencē „INTED 2019, 13th International Technology, Education and Development Conference” tikās valodniecības un izglītības jomas pētniecības pārstāvji no dažādām pasaules valstīm, arī KHI vadošā pētniece Dace Markus un pētniece Ingēra Tomme-Jukēvica. D. Markus uzstājās ar referātu „Assessment tools of Latvian language aquisition: problems and application versions” (Latviešu valodas apguves vērtēšanas līdzekļi: problēmas un varianti). I. Tomme-Jukēvica piedalījās ar diviem referātiem: „The lexical competence of preschoolers acquiring Latvian as the second language in an instructional setting” (Pirmsskolas vecuma bērnu leksiskā kompetence, apgūstot latviešu valodu kā otro valodu formālā mācību vidē) un „Second language grammar of pre-school children acquiring Latvian as the second language in an instructional setting” (Pirmsskolas vecuma bērnu gramatiskā kompetence, apgūstot latviešu valodu kā otro valodu formālā mācību vidē). Ar referātos izklāstītajām atziņām var iepazīties publikācijās zinātniskās konferences rakstu krājumā, kas iekļauts arī Web of Science datu bāzē. I. Tomme-Jukēvica tika arī uzaicināta vadīt sekciju „Assessment in Foreign Languages Education” (Snieguma vērtēšana svešvalodu izglītībā), kurā tika apspriesti jautājumi par svešvalodu un otrās valodas prasmju testēšanu/vērtēšanu gan skolas un augstskolas, gan bērna valodas pētniecības kontekstā.

2019. gada 14. februārī Liepājas Kultūras balvu saņēma KHI pētniece Daiga Straupeniece par valodniecībā unikālu un kultūrvēsturiski nozīmīgu monogrāfiju „Latviešu valoda Lietuvā – Būtiņģē un Sventājā”. Par monogrāfiju lasāms žurnāla Scriptus Manet 9. numurā.

4. martā D. Straupeniece nolasīja lekciju „Latvieši Būtiņģē un Sventājā – ieskats identitātes un valodas izmaiņās”, kurā tika meklētas atbildes uz jautājumiem – vai ir iespējams saglabāt latviešu kopienas ilgtspēju Būtiņģē un Sventājā, kas un kādi ir valodas izmaiņu iemesli, kādas ir latviešu valodas lietojuma prognozes Lietuvas pierobežā.